Birznieks–Upītis Ernests (1871 6. apr. Dzirciema pag. Bisniekos – 1960 30. dec. Rīgā) – rakstnieks, grāmatu izdevējs.
Ievērojams rakstnieks–prozaiķis, daudzu bērnu grāmatu autors, tulkotājs.
Dzimis rentes saimnieka ģimenē. 1880–1886 mācījies Dzirciema pagastskolā, 1887–1889 Tukuma apriņķa skolā, nokārtojis eksāmenu un ieguvis mājskolotāja tiesības. Strādājis par mājskolotāju Dzirciema muižā mežziņa Jēgermaņa ģimenē, 1893 pārcēlies tai līdzi uz Kaukāzu. Dažus gadus dzīvojis Prišibā, 1895–1898 strādājis par skolotāju Dagestānā Ahtu aulā, pēc tam līdz 1914 par Balahanos ministrijas skolas pārzini, bibliotēkas vadītāju, naftas rūpnīcas ierēdni. No 1914 dzīvojis Baku tuvumā Zijhā, atvaļinājumu laikā apceļojis Krieviju un Eiropu. 1921 atgriezies Latvijā.
1904 ar nelielu līdzdalībnieka paju iesaistījies apgāda “Zalktis” darbā, taču vēlāk dalību pārtraucis. 1906 iesaistījies apgāda “Spēks” dibināšanā un organizatorisko principu izstrādē, līdz 1907 idejiski un finansiāli atbalstījis apgāda darbību, no saviem līdzekļiem maksājis autorhonorārus Rainim^.
1907 izveidojis apgādu “Dzirciemnieki”. Konsultējoties ar Raini un Aspaziju, izstrādājis apgāda darbības principus: apgādāt lētas, bet idejiski un mākslinieciski vērtīgas grāmatas, veicināt progresīvās latviešu kultūras attīstību, paaugstināt latviešu rakstniecības līmeni, atbalstīt pēc 1905. gada revolūcijas bez eksistences līdzekļiem palikušos dažādās pasaules malās izklīdinātos latviešu literātus. B. izraudzījies apgāda ievirzei atbilstīgus autorus, izvēlējies manuskriptus publicēšanai. Līdzstrādnieku lokā bija Rainis, Aspazija, Sudrabu Edžus, J. Jansons–Brauns, Lindulis, Apsesdēls, L. Laicens, A. Upīts, J. Akuraters, J. Jaunsudrabiņš, L. Paegle u.c. Apgāda darba praktisko un finansiālo jautājumu kārtošanu Rīgā ( spiestuvju pakalpojumu un papīra iegādi, budžeta aplēses, iespiedprodukcijas realizāciju u.c.) veicis Jēkabs Iniņbergs^.
“Dzirciemnieku” pirmais izdevums – Ļ. Tolstoja “Muļķa Jānis” (1908) . Apgāda darpības sākumā B. ieguldījis 1000–1200 rubļus tipogrāfisko izmaksu segšanai, cerībā, ka turpmāk tās varēs segt ar apgāda ieņēmumiem, tomēr tie nespēja nodrošināt izdevējdarbību: 1910 apgāda ieņēmumi bijuši 1481 rbļ., no tiem 1000 rbļ. bijuši īpašnieka ieguldījums Arī turpmākajos gados B. investējis savus naudas līdzekļus grāmatu ražošanas izdevumu segšanai. Līdz 1912 apgādā bija ieguldīti 6822 rubļi, ieņēmumi no pārdošanas 4500 rbļ., bet nepārdoto eksemplāru kopvērtība 10 000 rbļ. B. novērtēja rakstnieku darbu, veicināja jaunradi un izdevēju attieksmi pret rakstnieku atalgošanu, maksāja no saviem personiskajiem līdzekļiem autorhonorārus, kas bija lielāki nekā citos apgādos. Avansa vai honorāra veidā pastāvīgie autori saņēmuši ik mēnesi 30–50 rbļ. “Dzirciemnieku” grāmatu metieni bijuši samērā lieli (piem., Aspazijas “Ziedu klēpis” 5000 eks., “Spoži sapņi” 4000 eks.). 1915 sakarā ar kara apstākļiem apgāds darbību pārtraucis, 1921–1922 B. mēģinājis to atsākt, taču izdevis tikai dažas grāmatas.
1908–1915 “Dzirciemnieku” apgādā laistas klajā 63 grāmatas, to skaitā 42 oriģinālliteratūras izdevumi. Literātu un lasītāju aprindās iecienīts bija A. Upīša sastādītais rakstu krājums “Vārds” (1.–2.sēj. 1912–1913). Sestdaļa no apgāda grāmatu kopapjoma bija Raiņa un Aspazijas darbu izdevumi, to skaitā Raiņa Kopoti raksti (1–2, 1913–1914). Tulkošanai tika izraudzīti mākslinieciski vērtīgi darbi un pasaules klasika (Ļ. Tolstojs, V.Koroļenko, N. Gogolis, A. Čehovs, G. Mopasāns, F. Šillers).
1927–1934 Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāles vadītājs. 1934 atlaists no darba un izslēgts no Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības.
Pēc 1945 nodarbojies gk. ar tulkošanu.
Apbedīts Lielupes kapos.
Lit.: Egle, K. Izdevniecība “Dzirciemnieki”. No: Grāmatas un to krātuves. Rīga, 1966, 131.–165. lpp. No E. Birznieka–Upīša vēstulēm Rainim un Aspazijai. Karogs. Nr.3, 1961, 134.– 137. lpp.
L.Limane
