Dievkociņš Reinis (īst. v. Laiviņš, 1863 10.(22.) maijā Ķēču pag. Kalnvārnās - 1949 1. maijā Bollebigdā, Zviedrijā) - rakstnieks, cenzors, bibliotekārs.

    Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Nītaures draudzes skolā, Rīgas apriņķa skolā un tirdzniecības skolā. 1920. gados studējis teoloģiju Latvijas Universitātē. No 1883 strādā Rīgā pasta un telegrāfa dienestā. No 1903 Krievijas Galvenās preses pārvaldes Ārzemju cenzūras komitejā cenzora palīgs, no 1910 - jaunākais cenzors. Cenzējis iespieddarbus lietuviešu valodā.  1914 Rīgas pagaidu preses komitejā kara cenzors, 1915 Maskavas Cenzūras komitejā kontrolē turienes latv. iespieddarbus. Pēc 1917 februāra revolūcijas Pleskavas pils. valdes sekretārs. Pēc 1918 bijis Latvijas Republikas  Apgādības ministrijas preses nodaļas vadītājs, Ārlietu ministrijas arhivārs, Rīgas pilsētas 6.bibliotēkas pārzinis u.c. amatos. 1944 emigrējis uz Zviedriju.

      Rakstījis un publicējis periodiskajā presē stāstus, tēlojumus, ceļojumu piezīmes, rakstus un recenzijas. Romāns “Gods un apziņa” (1905).

L. Limane