Baumanis (Baumann) Joahims (1712 9. janv. (j.st.) Kretingā – 1759 1. janv. (j.st.) Jelgavā  – vācu tautības luterāņu mācītājs, grāmatu izdošanas organizētājs.

Dzimis muižas īpašnieka ģimenē. Mācījies pie privātskolotājiem un Liepājas pilsētas skolā, studējis Halles universitātē. 1733–1734 mācītājs Gramzdā, 1734–1741 Jaunpilī, Annasmuižā un Blīdienē, 1741–1745 Liepājas latviešu draudzē. 1745–1747 Durbes vācu draudzes mācītāja adjunkts, 1746–1747 arī Grobiņas diecēzes prāvests. Kopš 1747 Jelgavas vācu draudzes mācītājs un Kurzemes un Zemgales superintendents.

Turpinājis amata priekšgājēja A. Grēvena^ darību latviešu grāmatniecībā. Līdz realizācijai novedis G. Manceļa “Jaunu latviešu sprediģu grāmatu..” (1746), kuras teksta rediģēšanā pats bija piedalījies. 50. gados sācis organizēt luterāņu baznīcas latviešu rokasgrāmatas jaunu izdevumu “Kurzemes jauna un pilnīga dziesmugrāmata.. “: kopā ar G. F. Stenderu rediģējis iepriekšējā izdevuma tekstu, ieguvis Polijas karaļa atļauju izmantot J. H. Hartyunga spiestuvi Kēnigsbergā, lasījis korektūru. Rediģējis, papildinājis un organizējis A. Grēvena agendas “Lettische neuverbesserte und vollständige Kirchenagende.. “ atkārtotu  izd. (1754), organizējis G. F. Stendera “..Svētu stāstu” izdevumu (1756), kas ir pirmie bībelstāsti latviešu grāmatniecībā.

S. Šiško