Sproģis Jānis (1833 9. (21.) dec. Stukmaņu (Pļaviņu) pag. Silajučos - 1918 19. jūl. Kijevā) – folklorists, cenzors.

     Dzimis zemnieka ģimenē. Mācījies Kokneses pareizticīgo baznīcas skolā, pareizticīgo skolā un Garīgajā seminārā Rīgā, 1862–1863 Sanktpēterburgas Garīgajā akadēmijā. Strādājis par lasītavas pārzini Sanktpēterburgas Publiskajā bibliotēkā. No 1864 Viļņā skolotājs. Palīdzējis noorganizēt Viļņas Publisko bibliotēku. No 1866 Viļņas Centrālā arhīva arhivāra palīgs, 1879–1915 pārzinis.

      Vācis un pētījis tautu etnogrāfiskus materiālus un latviešu folkloru un etnogrāfiju, publicējis apcerējumus un latviešu tautas dziesmu tekstus grāmatā «Latviešu tautas daiļrades pieminekļi» (1868). Izdevis kirilicā iespiestus kalendārus Latgales latviešiem (1867–1875) un savu «Krievu mācības grāmatu priekš latviešiem» (1884).

    Viļņas Cenzūras komiteja uzdevusi cenzēt 1867–1874 grāmatas latviešu valodā.

Lit.: Brežgo B. Aizlīgums īspīst latgaļu gromotas latiņu burtim un aizlīguma laiki Latgolā. No: Rokstu krojums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei. Daugavpils,1944; Jānis Sproģis. Austrums, nr.2, 1894; Volters E. J.J. Sproģis. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 6, 1900; Stātsrāts Jānis Jēkaba d. Sproģis. Jūrnieks, nr. 18-23,  191.

L. L.