Šlēziņš Andrejs (1845 28. okt.(9. nov.) Bauskas pag. Pilsmuižas Smedēs - 1892 13. (25.) jūl. Ārensburgā, apbedīts Tallinā) – literāts, cenzors.

     Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Bauskas vācu elementārskolā un apriņķa skolā, 1864–1868

Jelgavas ģimnāzijā, to nepabeidzis. 1869 Maskavā ieguvis grieķu un latīņu valodas mājskolotāja tiesības, 1871 nokārtojis ģimnāzijas abitūrijas eksāmenus. 1871–1872 studējis Lazareva Austrumu valodas institūtā un 1872–1876 Maskavas universitātē krievu valodu un literatūru. Maskavā piedalījies latviešu studentu vakaros, sadarbojies ar K. Valdemāru. No 1876 krievu valodas un literatūras skolotājs Tallinas Guberņas ģimnāzijā. Pēc 1885 krievu valodas ārštata docētājs Rīgas Politehnikumā.

          Rakstījis presē par mitoloģiju, vēsturi. Tulkojis no krievu valodas un komentējis “Stāstu par Igora karā eju” (1888). Skolu vajadzībām sastādījis krājumu “Patriotisku dziesmu vācelīte” (1891).

          1885–1892  atsevišķais cenzors Rīgā, kur cenzējis galvenokārt rakstus vācu valodā.

Lit.: Stātsrāts Andrejs Šlēziņš miris. Baltijas Vēstnesis, nr. 150, 1892; Šlēziņu Andreja piemiņai. Baltijas Vēstneša Feļetona turpinājums, nr. 155, 1892; Šlēziņu Andreja piemiņa. Baltijas Vēstnesis, nr. 183, 184, 1892; Stātsrāts Andrejs Šlēziņš. No: Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. R.,1893.

L. L.