Trasuns Francis (1864 4. (16.) okt. Sakstagalā - 1926 6. apr. Rīgā, apbedīts Rēzeknes Brāļu kapos) – katoļu garīdznieks, sabiedrisks un politisks darbinieks, grāmatu apgādātājs, cenzors.

     Dzimis zemnieka ģimenē. No 1875 mācījies Jelgavas katoļu  skolā, Jelgavas apriņķa skolā (vēlākajā reālskolā). 1883–1891 studējis Sanktpēterburgas katoļu Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. 1891 ticības mācības skolotājs Daugavpilī, 1891–1893 Rīgas ģimnāzijās un reālskolās. 1893 Sanktpēterburgas Katrīnas baznīcas vikārs, vēlāk šīs baznīcas proģimnāzijas prefekts. 1896–1898 izsūtīts uz Iekškrieviju, policijas uzraudzībā līdz 1917. 1898–1900 Sanktpēterburgas Staņislava baznīcas vikārs, 1901 vikārs Rīgā. 1902 Sanktpēterburgas Garīgā semināra profesors. 1904 baznīcas tiesas loceklis. 1905 dekāns Rēzeknē. 1906 Krievijas Valsts domes deputāts. 1907–1910 kalpo Sanktpēterburgas Staņislava baznīcā. Īsāku laiku uzturējies Narvā, Novgorodā, Tallinā, Gatčinā.

      Publicējies kopš 1897. Rakstījis pārnovadu presē par Latgales saimniecisko un kultūras dzīvi. Piedalījies latgaliešu «Pēterburgas Latviešu muzikālās biedrības» dibināšanā, tās pirmais priekšnieks. Biedrībā darbojās bibliotēka. Pēc 1905 revolūcijas rediģējis laikrakstu «Auseklis» (1906–1907), rakstījis «Dryvā». 1917 Latgales kongresā panācis rezolūciju par apvienošanos ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem. Darbojies Tautas padomē, Latvijas Republikas Satversmes sapulcē, Saeimā. 1925 ekskomunicēts no katoļu baznīcas.

     Apgādājis «Daugavas katoļu kalendāru» 1900.–1904.gadam, 1909 apgādājis Drauga (J. Kalniņa?) «Ābeci latgalīšu bārnim» un savu lasāmgrāmatu «Skolas dōrzs».  1900 cenzējis F. Kempa «Mazo katehismu».

Lit.: Goba A.  Franča Trasuna dzīve un darbi. No: Trasuns F. Dzīve un darbi. [1. sēj.]  Rēzekne, 1997.

A. A.