Apsīšu Jēkabs (īst.v. Jānis Jaunzemis; 1858 26.nov. (8.dec.) Lizuma pagasta Kalaņģos – 1929 10. jūn. Zvārtavas pagasta Gaujienas draudzes mācītājmuižā, apbedīts Rīgā, Meža kapos) – rakstnieks, bibliotēku darbinieks.

Dzimis skolotāja ģimenē. Mācījies 1868–1872 Velēnas draudzesskolā, 1872–1874 Cēsu apriņķa skolā. Strādājis par skolotāja (tēva) palīgu Sinoles pagastskolā un Velēnas draudzes skolā. 1878 iestājies Valkas J. Cimzes draudzes skolotāju semināra pēdējā klasē, 1879 ieguvis draudzes skolotāja tiesības. 1879–1881 palīgskolotājs Rūjienas draudzes skolā, 1881–1893 skolotājs Kokmuižas pagastskolā, 1893–1900 Vecgulbenes draudzes skolā, 1900–1915 Rīgas Jāņa baznīcas meiteņu skolā. No 1916 ticības mācības un latviešu valodas skolotājs Rīgas vidējās mācību iestādēs. Mūža beigās  uzturējies pie dēla, Gaujienas mācītāja.

Viens no izcilākajiem 19. gadsimta reālistiskā stāsta meistariem latviešu literatūrā. Nozīmīgākie darbi „Krusttēvs Ādams”, „Ārprātīgais”, „Kaimiņi”, „Iegātnis”, „Pie pagasta tiesas”, „Laimes spoks”, „Bagāti radi” u.c. uzrakstīti Kokmuižā un publicēti laikrakstā „Baltijas Vēstnesis”un žurnālā ”Austrums”. Tulkojis H.K. Andersena pasakas (1881–1926  publicētas vairākos izdevumos). Interesējies par teoloģiju un valodniecību. Publicējis pētījumus par lizumiešu izloksni (1914, 1921), apceri „No Lizuma senatnes” (1928).

 1906–1907 Rīgas pilsētas 1.bibliotēkas vadītājs.

 I. Klekere