Brīvzemnieks Fricis (īst. v. Fricis Treilands; 1846 20. okt. (1. nov.)  Rokaižu, vēlāk Lažas pagastā – 1907 2. (15.) nov. Ropažos, apbedīts Rīgā Lielajos kapos.) – dzejnieks, tulkotājs, folklorists, bibliotēku darbinieks.

Dzimis amatnieka ģimenē. 1859–1862 mācījies Rokaižu muižas skolā un Aizputes apriņķa skolā, 1864–1866 Gorku mērniecības skolā Mogiļevas guberņā. Kā brīvklausītājs apmeklējis vēstures un tautsaimniecības lekcijas Maskavas universitātē. 1873 nokārtojis ģimnāzijas abitūrijas un vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenus. 1867–1868 darbinieks Mērniecības kancelejā. 1872–1875 mājskolotājs Ivanovozņesenskā, skolotājs Rjazaņas proģimnāzijā. 1875–1887  skolotājs  Maskavas ģimnāzijās.

1887 pārcēlies uz Latviju, tautskolu inspektors Kuldīgā, Liepājā, no 1889 Rīgā. 1904 pensionējies.

Kopā ar K. Baronu, K. Valdemāru, J. Velmi u.c. bijis aktīvs Maskavas latviešu  kultūras dzīves organizētājs. Publicējies krievu laikrakstos par Baltijas vēstures un sabiedriskās dzīves jautājumiem. 1869–1887 Maskavas universitātes Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības līdzstrādnieks, organizējis latviešu folkloras vākšanu, tulkojis folkloras materiālus krievu valodā, lasījis referātus, publicējies biedrības rakstu krājumā (1873, 1881), 1882 (pēc vecā stila 1881) godalgots ar biedrības lielo sudraba medaļu. Sagatavojis pirmos latviešu pasaku krājumus krievu (1887) un latviešu valodā (Mūsu tautas pasakas, 1, 1887).

No 1869 laikrakstos publicējis ap 90 dzejoļu, tajos pausti nacionālās atmodas centieni, daļa komponēti. K. Valdemāra vadībā, ar A. Spāģa, K. Kalniņa, I. Laubes līdzdalību sastādījis „Krievu–latviešu–vācu vārdnīcu” (1872). Raksti krievu un latviešu preses izdevumos par Baltijas zemnieku stāvokli, kultūras dzīvi Maskavā, apceres par A. Spāģi (1872), A. Kronvaldu (1887) u. c. Tulkojis N. Gogoļa F. Šillera I. Krilova, A. Maikova, N. Ņekrasova, H. Heines u.c. autoru darbus.

Izveidojis grāmatu sēriju „Augsti vīri iz zemas kārtas”, tajā publicējis apceri par M. Lomonosovu (1874) un krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhu Nikonu (1878). Darbojies Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā. Tautskolu inspektora amatā vērsies pret rusifikāciju un mēģinājumiem ieviest kirillicas burtus latviešu rakstībā, rūpējies par skolu bibliotēku iekārtošanu un apgādāšanu ar latviešu grāmatām. Sastādījis skolu bibliotēku grāmatu rādītāju „Skolas bibliotēka”  (1889).

 Lit.: Fricis Brīvzemnieks. Sakop. A. Vičs. [Rīga], 1925. Unāms Ž. Brīvzemnieks. Tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina. R., 1932. Zanders V. Rīgas Latviešu biedsrības izdevējdarb ība (1868–1940): promocijas darbs. R., 2004.

 I. Klekere