Bergmanis (Bergmann) Benjamīns (Benjamin Fürchtegott Balthasar, 1772 17.(28.) nov. Āraišu mācītājmuižā – 1856 16.(28.) aug. Blusu muižā pie Cēsīm) – vācu tautības luterāņu mācītājs, vēsturnieks, grāmatu iespiedējs.

Dzimis mācītāja G. Bergmaņa^ ģimenē. Mācījies Rīgas Domskolā un  Licejā 1789–1791. 1791 studējis teoloģiju Leipcigas universitātē,  1793 – teoloģiju un filozofiju Jēnas universitātē. Mājskolotājs Rīgā un Maskavā. 1802 devies pētnieciskā ceļojumā uz Kalmikiju. 1804–1805 mācītāja adjunkts Rūjienā, 1806–1814 mācītājs Ērgļu un Ogres draudzē, 1814–1842 Rūjienā. 1816 Tērbatas universitātes filozofijas doktors. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedrs, Baltijas Vēstures un senatnes biedrības un Igauņu zinātniskās biedrības godabiedrs. Vācu valodā daudz rakstījis par vēstures jautājumiem.

Zēna gados veicis burtliča un iespiedēja darbu tēva G. Bergmaņa spiestuvē Rūjienā, iespiedis viņa grāmatu “Svēti stāsti” (1786).

Avoti: Die ev. Prediger..; Slv.

         A. Apīnis