Bergs Arveds (1875 13. sept. Rīgā – 1941 19. dec. Orenburgas apg. (Krievijā)) – jurists, sabiedrisks darbinieks, grāmatu iespiedējs.

Studējis Tērbatas universitātē jurisprudenci (beidzis 1896).  No 1901 zvērināts advokāts Rīgā. Ar 1903 darbojies žurnālistikā, bijis laikraksta “Baltijas Vēstnesis” līdzizdevējs un redakcijas loceklis.  1907–1909 par dalību 1905. gada revolūcijā izraidīts no Latvijas. 1909–1914 laikraksta “Dzimtenes Vēstnesis” administrators. 1915–1917 latviešu bēgļu apgādāšanas  centrālkomitejas loceklis Krievijā un laikraksta “Baltija” redaktors Pēterburgā. 1917–1918 Latvijas Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītāja biedrs, 1919–1921  Latvijas pagaidu valdības iekšlietu ministrs. 1921 Bezpartejisko nacionālā centra dibinātājs, 1921–1934 laikraksta“Latvis” faktiskais redaktors un līdzizdevējs. Latvijas Republikas Satversmes sapulces deputāts 1920–1922, 1. un 2. Saeimas deputāts. 1941 nov. apcietināts, deportēts uz PSRS.

Vairāku politisku brošūru autors.

1904 iegādājies “Baltijas Vēstneša” (B. Dīriķa)  spiestuvi Rīgā Suvorova ielā 7, līdz 1914 tās īpašnieks. aktīvists.  1905 darbojies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Konversācijas vārdnīcas izdošanas komisijā.

 Lit.: Lasmanis U. Arveds Bergs.  1.–4. grām. Rīga, 1997–1998.

Av.: LVVA 12. f., 1.pr., 25. l., 691., 692. lp.; 26. l., 12. lp. Rīgas adrešu grāmata 1910–1913.

L.L.