Breitkopfs Bernhards Kristofs (Breitkopf Bernhard Christiph, 1695–1777) – vācu grāmatu iespiedējs.

Firmas „Breitkopf&Hārtel” (1719–1953) dibinātājs. Citi īpašnieki: Breitkopfs Johans Gotlobs Immanuels (1719–1794);  Breitkopfs Kristofs Gotlobs (1750–1800); Hertels Gotfrīds Kristofs (1763–1827); Hertels Raimunds; Hertels Hermanis.

1719 B. ieguvis savā īpašumā Leipcigas iespiedēja Johana Kaspara Millera (Johann Caspar Mūller)  spiestuvi, apprecot tā atraitni Mariju Sofiju Milleri. 1732  iegādājies spiestuvei māju ar nosaukumu „Pie zelta lāčiem” ( zum „Goldenen Bāren”), tāpēc spiestuves firmas zīmē attēlots lācis. Spiestuve 1742 bijusi trešā lielākā Leipcigā. Nodarbojies arī ar izdevējdarbību. 1762 B. tipogrāfiju pārņēmis viņa dēls Johans Gotlobs Imanuels B. savās rokās. Viņš ieviesis tipogrāfijas darbā daudz tehnisku jauninājumu, atvēris arī nošu spiestuvi. 18. gs. 2. pusē B. firma bija viens no ievērojamākiem grāmatniecības uzņēmumiem Tajā iespiesti daudzu nozīmīgu autoru darbu pirmizdevumi, periodiskie izdevumi, kartes, mākslas grāmatas, muzikālijas. 1895 par uzņēmuma līdzīpašnieku kļuva Gotfrīds Kristofs Hertelis. Līdz mūsdienām uzņēmumu vadījuši Herteļa pēcnācēji. 1943 Leipcigas spiestuves māja sagrauta,  1945. īpašnieki pārcēla uzņēmumu uz Vīsbādeni. 1953 uzņēmums ekspropriēts.

1768–1914 „Breitkopf&Hārtel” laisti klajā ap 50 latviešu grāmatu izdevumi. Senākais – F. G. Hildes „Ceļš uz mūžīgu labklāšanu” (1768). Spiestuves pakalpojumus izmantoja  Latvijas izdevēji (J. F. Hincs, A. V. Šteidels, J. F. Hartknohs u.c.), kuriem nebija savas spiestuves.   

Lit.: Lexikon des gesamten Buchwesens. Bd. 1. – Stuttgart., 1987. – 536–537.

L. Limane