Lange (Lange) Jakobs (1711 9. jūl. Kēnigsbergā–1777 17. martā Rīgā) – luterāņu mācītājs, ģenerālsuperintendents, personiskās bibliotēkas īpašnieks.

1717–1726  Kēnigsbergas Frīdriha (Fridericianum) liceja audzēknis, 1727–1731 studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē. 1731 Kēnigsbergas Frīdriha (Fridericianum) liceja skolotājs un Kēnigsbergas Lietuviešu semināra dalībnieks nolūkā apgūt lietuviešu valodu. Tai pašā gadā pārcēlies uz Dancigu un Berlīni. 1732 Prūsijas komisāra uzdevumā devies uz Poliju un Lietuvu. 1732–1736 skolotājs un palīgmācītājs Pēterburgā. 1737–1745 Ēveles,  1745–1771 Smiltenes draudzes mācītājs, 1762–1771 arī Cēsu apgabala 1.daļas prāvests.  1771–1777 Vidzemes ģenerālsuperintendents. Hernhūtiešu kustības pretinieks. Bībeles 2. izdevuma redakcijas  darba grupas loceklis, tulkojis latviešu valodā baznīcas literatūru.

L. piederējis grāmatu krājums, kurā ietilpušas 980 grāmatas. Grāmatas mantojis no sava priekšteča ģenerālsuperintendenta amatā J. A. Cimmermaņa,  pēc tam pārgājušas K. G. Zontāga īpašumā.

Lit.: Zanders V. Privatbibliotheken im kulturhistorischen Kontext Lettlands. In: Kulturgeschichte der baltischen Länder in der Frühen Neuzeit. Tübingen, 2003, S. 141.

L.L.