Egle Kārlis (1887 2.jūn. Druvienas pag. Mazvasaraudzos – 1974 25.jūn. Rīgā) – bibliotēku darbinieks, literāts.

Dzimis lauku saimnieka ģimenē. Ganu gaitas uzsācis un daļu bērnības aizvadījis pie vecvecākiem Adulienas Zeltkalnā.  No 1897 mācījies pie mātesbrāļa, skolotāja Jāņa Zībiņa, tad Vietalvas Odzienas, Ziemera Kaktiņu pagastskolās un Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā. 1902–1906 strādājis lauku darbus tēva saimniecībā.

1906 devies uz Rīgu, lai sagatavotos iestājeksāmeniem Viļņas karaskolā, mācījies pašmācībā, taču atmetis nodomu par karaskolu un 1907, nokārtojot pārbaudījumus kā eksterns, ieguvis tautskolotāja tiesības. 1908  uzsācis skolotāja darbu Alūksnes divklasīgajā elementārskolā,  līdz 1914 strādājis par skolotāju Lugažos, Ziemerī un Druvienā.

1914 iesaukts Krievijas armijā. Cīnījies frontē Galīcijā, ievainots,  ārstējies Kijevā. Pēc izārstēšanās atzīsts par armijai nepiemērotu un līdz 1917 kalpojis par ārrindnieku hospitālī. 1917 februārī pēc demobilizācijas atgriezies Druvienā, strādājis pagastskolā un piedalījies sabiedriskajā dzīvē. 1918 apciemojis brāli Rūdolfu un īslaicīgi strādājis par bibliotekāru Krievijas Zinātņu Akadēmijas bibliotēkā Petrogradā. 1919 pēc atgriešanās Druvienā  līdz 1922 mobilizēts Latvijas Republikas armijā.

Ap 1920-1922 E. noorganizējis un vadījis grāmatizdevēja un tirgotāja O.Jēpes maksas bibliotēku Cēsīs un Rīgā. 1922  pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, kur turpinājis darbu Jēpes grāmatu veikalā un apgādā, izraudzījies apgādājamo literatūru, pulcinājis ap apgādu autorus, veicinājis izdodamo grāmatu kvalitātes paaugstināšanu. Organizējis izdevumu sērijas, pievērsies sistemātiskai literatūrzinātnes darbu publicēšanai. Vadījis  un rediģējis  sērijas „Bērnu un jaunatnes literatūra” un „Bērnu literatūra”.  E. organizējis kultūrvēsturiski nozīmīgos  izdevumus  „Atziņas”(1.-3. Cēsīs, 1923-1924)  un Kaudzītes Matīsa „Atmiņas no tautiskā laikmeta”(1.-2. Cēsīs, 1924) . Kopā ar brāli Rūdolfu E. noorganizējis un vadījis literatūras vēstures un kritikas žurnālu „Latvju Grāmata”(1922– 1931). Latvijas Universitātē  kā brīvklausītājs apmeklējis lekcijas vēsturē, literatūrā un mākslā.

1925 – 1952 Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas vadītājs. E. atstājis nozīmīgu ieguldījumu Misiņa bibliotēkas  attīstībā: 1932 panācis obligātā brīveksemplāra piešķiršanu, papildinājis krājumu ar iztrūkstošajiem latviešu grāmatu izdevumiem, iedibinājis grāmatu apmaiņu ar ārvalstu bibliotēkām, ieguvis krājumam daudzus rokrakstu arhīvus. E. pievērsies bibliogrāfiskam darbam, veidojis kartotēkas par latviešu literatūras publikācijām, pievērsies J. Misiņa bibliotēkas un tās dibinātāja izpētei -  uzrakstījis grāmatu par Misiņa grāmatu krātuves vēsturi „Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka 1885– 1935” (1935), piedalījies J. Misiņa darbu „Izlases”(1962) sagatavošanā, sastādījis J. Misiņa darbu bibliogrāfiju.

No 1946-1952 LVU Filoloģijas fakultātes paša noorganizētās bibliotēku zinātnes katedras vadītājs, docents, arī Pedagoģiskā institūta lektors. 1952 no Misiņa bibliotēkas vadības atstādināts. 1946– 1947 ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs, 1952– 1966 ZA Fundamentālās bibliotēkas bibliogrāfs.

E. bibliogrāfisko darbība aizsākusies 20.gs. 30.gados ar personālās un tematiskās bibliogrāfijas darbiem, pēc 2.Pasaules kara sastādījis latviešu, krievu un cittautu klasiķu  darbu bibliogrāfijas. Viņa vadībā  ZA FB tiek izstrādāti nozīmīgākie darbi zinātniskās bibliogrāfijas, teātra un mākslas literatūras nozarēs. Grāmatas „Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture”(1957) autors.

1930. gados piedalījies Latvijas Bibliotekāru biedrības  aktivitātēs: vadījis biedrības bibliogrāfijas  sekciju, organizējis literatūras izstādes, uzstājies bibliotekāru sanāksmēs un  publicēja rakstus par dažādiem grāmatniecības un  bibliotēku darba jautājumiem. 1946 noorganizējis LVU Bibliotēku zinātnes katedru, līdz 1952 LVU mācībspēks. 1960.gados viens no ZA FB Grāmatniecības vēstures komisijas dibinātājiem. 1945 piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums.

Tulkojis V. Šekspīra, A. Kuprina, V. Katajeva, R. Kiplinga, M. Ļermontova, Ļ Tolstoja, A. Puškina, un R. Tagores darbus.  Publicējis dzejoļus, rakstus par literatūru un tās darbiniekiem, sagatavojis izdošanai un komentējis latviešu, krievu un cittautu klasiķu  kopotos rakstus.

Lit.:Ancītis V.Bagāti gadi. R: Liesma, 1967. 163 lpp. Karulis K. Kārlis Egle latviešu kultūras darbā. Karogs, Nr. 6, 1987, 148.– 152.lpp. Krekle M. Bibliogrāfs Kārlis Egle un Misiņa bibliotēka. Bibliotēku Pasaule, Nr. 44, 2008, 36.– 41.lpp. Zanders V. Kārlis Egle kā grāmatzinātnieks un pedagogs. Personība. Informācijas telpa. : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltīta starptautiska konference, Rīga, 2007. gada 11.-12.oktobrī : konferences referāti. R. 2007, 1.-7. lpp. Elektronisks resurss.

L.Limane