Grosvalds Jāzeps (1891 24. apr. Rīgā – 1920  1. febr. Parīzē) – gleznotājs, grafiķis, grāmatu grafiķis.

Dzimis  sabiedriska un politiska darbinieka ģim. 1909 beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju un devies uz Minheni, kur mācījies ungāru gleznotāja S. Hollošija darbnīcā. 1910–1914 ar pārtraukumiem uzturējies Parīzē, dažādās darbnīcās turpinājis mākslas studijas. Starplaikos apmeklējis Rietumeiropas kultūras centrus, 1911–1912 pavadījis karadienestā Volkovišķos. Sākoties Pirmajam pasaules karam, atgriezies Rīgā. 1914 viens no mākslinieku kopas “Zaļā puķe” dibinātājiem. 1915 darbojies Bēgļu palīdzības komitejā Petrogradā. 1916 mobilizēts 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, pārcelts uz Galveno artilērijas pārvaldi Sanktpēterburgā. 1917 armijas uzdevumā komandēts uz Franciju. Pēc revolūcijas Krievijā iestājies Lielbritānijas armijā. Atvaļinājies 1919 un atgriezies Francijā, kur iesaistījies Latvijas diplomātiskajā dienestā.

Agri uzsācis mākslinieciski radošo darbību. Sākotnēji jūgendstila ietekmes. Vēlāk, iepazīstoties ar dažādiem modernisma virzieniem, pieslējies premodernismam. Dzīvojot ārzemēs, uzturējis ciešus kontaktus ar vairākiem latviešu māksliniekiem (K. Ubānu, J. Kazaku, V. Toni) un orientējis viņu daiļradi uz premodernismu. Zīmējis karikatūras (žurnāls “Svari” (1906, 1907) un grāmatu vākus (R. Blaumanis “Kopoti raksti” 1909–1914, “Kara dziesmas” 1917). Radījis vairākas rokraksta grāmatas, piemēram, “Ābece” (1915).

Lit.: Vipers B. Jāzeps Grosvalds. – R., 1938; Grosvalds J. Persijas ainas. – Stokholma, 1978; Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940. – Stokholma, 1988. –1. [sēj.]; Kļaviņš E. Latviešu portreta glezniecība 1850–1916. – R., 1996.

V. Villerušs