Braunšveigs Hugo (Braunschweig, Johann Julius Hugo, 1825 10. aug. Jelgavā – 1898 23. nov. Rīgā) – vācu tautības mācītājs, grāmatu izdevējs.

Dzimis Kurzemes skolu direktora ģimenē. 1843–1847 studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. Stādājis par mācītāja palīgu Embūtē un mājskolotāju Dundagā. 1855 teoloģijas maģistrs. 1856–1864 diakons Valmierā. 1864–1870 mācītājs Rīgā, 1870–1893 Slokā un Dubultos. No 1893 dzīvojis Rīgā.

Darbojies vācu presē,  rakstos izvirzījis radikālas idejas (baznīcu atdalīt no valsts, pārdot mācītāju zemes, atcelt kristīšanu un laulāšanu baznīcā). 1864–1870 vācu laikraksta “Rigaer Blätter” izdevējs un redaktors.

1866–1869 apgādājis mēnešrakstu “Draugs un Biedris”. Tā pielikums “Bērnu Pastinieks” uzskatāms par pirmo bērnu žurnālu latviešu valodā. Tulkojumus  un oriģinālsacerējumus apkopojis 6 enciklopēdiska satura brošūrās (“Draugs un biedrs..”, “Jauni prieki”, “Vasaras lasumi”, “Gaiši vakari”, “Iekšzemnieks”, “Ārzemnieks” (visas 1866)), kuras pats arī apgādājis.

Lit.: Johans Jūlijs Hugo Braunšveigs. Tēvija, 1898 18. nov.;  Zelmene, Z. Enciklopēdiska satura izdevumi Latvijā līdz 19. gadsimta 70.gadiem. Diplomdarbs. Rīga, 1964 (LNB R, šifrs RXA155, 1).

L. Limane