Kreicbergs Jānis (1864 24. jūl. Elejas Maņķos  –  1948 13. apr. Stokholmā) – jurists, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs.

Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Sesavas draudzes skolā, Jelgavas ģimnāzijā (izstājies konflikta dēļ ar vācu tautības skolotājiem), 1885 nolicis gala eksāmenu Tērbatas ģimnāzijā. Studējis Maskavas universitātē jurisprudenci , pabeidzis 1890.

1891–1900 nodarbojies ar advokāta privātpraksi Liepājā. 1901–1915 advokāts Rīgā, 1916 ievēlēts Krievijas I Valsts domē kā Kurzemes deputāts.  1915–1918 Sanktpēterburgā  Latviešu bēgļu centrālkomitejas pilnvarnieks. 1917 ievēlēts  Kurzemes zemes padomē un Latviešu pagaidu nacionālajā padomē. 1818 kā padomes pilnvarnieks sūtīts uz Parīzi, lai piedalītos Versaļas miera noslēgšanā, pa ceļam apciemojot savu ģimeni Ukrainā. Tur lielinieku aizturēts, strādājis Kijevā latviešu bēgļu iestādēs līdz 1920. No 1921 1. janv. notārs Rīgā. Rīgas pilsētas domes loceklis. No 1933 1. jūn. notārs Jēkabpilī.  2. pasaules kara beigās emigrējis uz Zviedriju.  Miris Stokholmā, pelnu urna Stokholmas Hēgalidas baznīcā.

Studējot universitātē, piedalījies latviešu studentu vakaros. Liepājas periodā  nodibinājis pirmo Latviešu krājaizdevu kasi, darbojies labdarības organizācijā,  Annas baznīcas valdē, nodarbojies ar izdevējdarbību. Rīgas  Latviešu biedrības Zinību komisijas priekšnieks, organizējis un vadījis biedrības rīkotos literāros vakarus. 1904 Rīgā nodibinājis un vadījis Rīgas Latviešu biedrības  Valdemāra  Jūrniecības un zvejniecības  nodaļu. Rediģējis biedrības izdoto „Baltijas zvejnieku kalendāru 1909.g.” (1908). 1923 kopā ar K. Valdemāra cienītājiem nodibinājis Krišjāņa Valdemāra biedrību, ievēlēts par tās priekšnieku.  Bijis Jūrnieku kongresa padomes priekšnieks. Bijis Pan – Eiropeiskās ūnijas priekšnieks un Senatnes pētītāju biedrības priekšnieks.  Korporācijas „Fraternitas Lettica” filistrs, korporācijas „Beveronija” goda filistrs. Latvijas akciju bankas padomes loceklis. Darbojies vairāku preses izdevumu redakcijās. Avīzes „Vārds” faktiskais redaktors (1902). 1905–1906  kopā ar J. Janševski izdevis dienas avīzi „Dzimtene”.

 Pievērsies vēstures, tautsaimniecības, jūrniecības, tiesību, literatūras u.c. jautājumiem. K. darbi atsevišķos izdevumos: atmiņas par Arturu Baumani (1905) un Krišjāni Valdemāru (1925), „Augusts Dombrovskis” (1910), „Par arteļiem”(1900), „Baltijas sievietes tiesības” (1909), „Tautas postītāji Baltijā jeb krogu loma Baltijas dzīvē” (1910).

Nolūkā tulkot citu tautu rakstniekus latviešu valodā 90. gadu sākumā Liepājā noorganizējis  un vadījis jauniešu literāru pulciņu. Pulciņa dalībnieki rīkoja iztulkoto darbu lasījumus un referātus par literatūru, piedalījās J. Jansons – Brauns,  J. Palevičs, Fr. Roziņš u.c.  Uz pulciņa pamata 1896 K.  nodibinājis un vadījis Liepājas Latviešu grāmatu izdevēju biedrību. 1893 pulciņš sāk izdot tulkoto darbu sēriju „Citu tautu rakstnieki”.  Pavisam sērijā (1893 – 1906) laistas klajā 7 grāmatas, nelielos metienos (1500 eks.), ar glītu apdari, dārgas. Biedrība laida klajā arī rakstniecības almanahu „Tautu pagalms” (1–2, 1895–1866). Grāmatu noiets nebija liels, šī iemesla dēļ izdevējiem pilnībā neizdevās realizēt savas ieceres. Biedrība beidza pastāvēt arī neviendabīgā sastāva un  idejisko nesaskaņu dēļ. Daudzi manuskripti, to skaitā arī B. Bjernsona darbu tulkojumi, palika  biedrības arhīvā, kas nav saglabājies.

Lit.: Jundze A. Laimonis Stepiņš.  Materiāli par kultūru Latvijā.  R., 2002,  91. – 94.lpp. Kreicbergs J. Atmiņas par Bjernsonu . Dzimtenes Vēstnesis, nr. 35 – 37, 1911. Latvijas darbinieku galerija. 1918 – 1928.   R., 1929, 176. lpp.

L.Limane