Kurševičs Kārlis (ps. Kārlis Liepa, 1874 Valgundes „Dobeļos” – 1938 PSRS) – grāmatu izdevējs.
Dzimis amatnieka ģimenē. 1900 kā eksterns nokārtojis ģimnāzijas pārbaudījumus un iestājies Rīgas politehniskā institūta ķīmijas nodaļā. No 1900 iesaistījies revolucionārajā darbībā, 1903 emigrējis uz Šveici, studējis Cīrihes universitātē medicīnu un tiesības. 1905 atgriezies Latvijā, darbojies Liepājas sociāldemokrātu apvienotajā komitejā. 1906 atkal emigrējis. No 1907 Pēterburgā, strādājis starptautiskajā komercbankā. Pirmā pasaules kara laikā Latvijas bēgļu apgādāšanas komitejas sekretārs un Maskavas latviešu kultūras biroja loceklis. Izstrādājis Latvijas autonomijas projektu (publicēts žurnālā „Taurētājs”, 1916). Pēc 1917. g. revolūcijas Vidzemes zemes padomes valdes loceklis, padomes uzdevumā braucis uz Pēterburgu prasīt Latvijas autonomiju. Vācu okupācijas laikā Demokrātiskā bloka loceklis, piedalījies Latvijas valsts proklamēšanā. 1920 pārcēlies uz Maskavu. Iestājies Komunistiskajā partijā, 1921 izslēgts, pēc tam atkal uzņemts un 1929 atkal izslēgts. Gājis bojā staļinisko represiju laikā.
Publicistisku rakstu autors, Liepājas laikraksta „Dzīve” (1909-1910), „Vidzemes Balss” (1914) un žurnāla „Vārpas” (1908) redakcijas loceklis.
1908 – 1909 Sanktpēterburgā noorganizējis latviešu grāmatu apgādu „Imanta”. Pirmais apgāda izdevums „Pēterburgas latviešu tautas kalendārs 1909.gadam” (1909) pēc tam izdevis K. Landera „Latvijas vēstures” 3. daļu (1909), J. Gulbja dzejoļu krājumu „Pēc negaisa” (1909), A. P. Omelčenko „Brīvā mīlestība un ģimene” (1909). K. noorganizējis „Klusās grāmatas” izdošanu un iespiešanu, 1909 jūn. cenzūra ierosinājusi izdevumu arestēt. No 3500 lielā metiena tiek konfiscēti aptuveni 2000 – 2800 eksemplāri. „Klusās grāmatas” konfiskācija pasliktina jau tā slikto apgāda materiālo stāvokli. Iecerēti, bet neizdoti palikuši vairāki darbi: M. Gorkija romāns „Māte”, paša K. Kurševica apcere par revolūciju.
Av.: L N B RXA 300, 67. A. Apīņa izraksti 1900 – 1917, sīkākas izdevniecības.
L. Limane
