Apšinīks (Apšinieks, Apse) Pēteris (1887 22.jūn. Gaigalavas pag. Apšinīkos – 1942 10. febr. Sverdlovskas apgabala Severlagā (Krievijā)) – garīdznieks, grāmatu izdevējs.

Dzimis zemnieku ģimenē. Mācījies Strūžānu pagastskolā, 1907 beidzis  Rēzeknes pilsētas skolu, izglītību turpinājis  Sanktpēterburgas 5. valsts ģimnāzijā, 1911–1915 Sanktpēterburgas Garīgā semināra audzēknis.

No 1915 garīdznieks Preiļos, pēc tam Sanktpēterburgā katoļu bēgļu kapelāns. 1918–1920 Bērzgales (arī Sarkaņu un Rogovkas) draudžu prāvests, 1920–1925 prāvests un dekāns Viļakā, 1925–1930 Pušā,  1930–1936 Preiļos, 1936 Līksnā, 1937–1941 Baltinavā. Darbojies latgaliešu  sabiedriskajās organizācijās, organizējis kultūras darbu savās draudzēs,  gādājis par baznīcu un tautas namu atjaunošanu un celtniecību. 1941 jūn. apcietināts, deportēts uz Krieviju. Kapa vieta nav zināma.

No 1910 pievērsies rakstniecībai – latgaliešu preses izdevumos publicējis stāstus, dzejoļus, lugas, kā arī garīga satura grāmatas.  

1920–1940 daļu savu grāmatu pats arī izdevis. Tautā populārs bijis A. sakopotais un apgādātais krājums  „Zīmas svātku dzīsmis” (1924). Laikraksta „Kristus Karūgs” (1924–1925)  redaktors un izdevējs.

Lit.: Latgales kultūras darbinieki. I. R., 2008, 59.–61. lpp. Svilāns J., Budže A. Latvijas Romas katoļu priesteri. I. Rēzekne, 2008, 24.–25. lpp.

Av.: Seile.

Turpat portr.

L. Limane