Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Cibuļskis (arī Cybuļskis) Jōņs (1911 9. okt. Rēzeknes apriņķa Nautrēnu pag. Dekteros – 1997 3. janv. Rīgā, apbedīts Ulbrokas kapos) – skolotājs, literāts, kultūrvēsturnieks, grāmatu pārdevējs un izdevējs.

Dzejnieka Andriva Jūrdža mazdēls. Dzimis zemnieku ģimenē. 1919–1923 mācījies Liuzinieku pamatskolā, 1924–1926 Rogovkas pamatskolā, 1927–1933 Aglonas ģimnāzijā. 1933–1940 ticības mācības skolotājs Viļakas pagasta pamatskolās, 1940–1941 skolotājs Tilžas pagasta Ruskulovas pamatskolā, 1942–1944 Nautrēnu pamatskolā, 1944–1949 Kuldīgas rajona Raņķu septiņgadīgajā skolā skolotājs un direktors. 1949 represēts, notiesāts uz 25 gadiem izsūtījumā. 1949 30. augustā izsūtīts spaidu darbos Volgas–Donas kanāla būvē Rostovas apgabalā, pēc tam strādājis akmeņlauztuvēs un meža darbos Staļingradas apgabalā, 1955 atbrīvots. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Rīgā, strādājis zivju pārstrādes fabrikā Bolderājā. Savā mājā Purvciemā pulcējis latgaliešus, cenšoties uzturēt un kopt latgaliešu kultūras tradīcijas un rakstīto vārdu. 1995 apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Vācis latgaliešu leksikas materiālus skaidrojošajai latgaliešu–krievu vārdnīcai „Latgaļu vōrdneica” (palikusi manuskriptā), Latgales leksikas un folkloras materiālus, kā arī senas latgaliešu grāmatas un dokumentus. Rakstījis latgaliešu rakstu valodā kultūrvēsturiskus apcerējumus, atmiņas un pārdomas, dzejoļus un aforismus, izstrādājis biogrāfiskus pētījumus par Andrivu Jūrdžu un Pīteri Miglinīku. Pirmā publikācija – dzejolis „Darbinīkam”(„Zīdūnis”, 1932, nr. 7/8). 1930. gados laikraksta „Latgolas Vōrds’ korespondents. Atmiņu un atziņu krājums „Myuža dīnys, myuža dūmys” (1995). Savus sacerējumus, kas lielākoties nav publicēti,  pārrakstījis vairākos eksemplāros, dāvinājis draugiem un nodevis glabāšanai Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļai.

Strādājot Viļakā, pievērsies grāmatu kolportāžai. 1929 Viļakā atvēris grāmatu un rakstāmlietu veikalu „Centība” (kopā ar Fr. Kokoreviču), tirgojis mācību līdzekļus, daiļliteratūru, praktiskas grāmatas, avīzes un žurnālus, cenšoties sagādāt iespējami pilnīgu latgaliešu literatūras klāstu. Veikala apgādā C. redakcijā izdots „Tāvu zemes kalendars” 1938. gadam.

 Par Latvijas Valsts bibliotēkai pārdoto Andriva Jūrdža rokraksta grāmatu (LNB RX2, 1, 2) ieguvis līdzekļus izdevējdarbības uzsākšanai. Kopā ar Vladislavu Lōci 1939 laidis klajā piecas grāmatas, to skaitā B. Brežgo „Latgolas zemnīki krīvu dzimtbyušonas laikūs”, J. Pabērza „Rokstu krōjuma” 1. d., V.Lōča–Vaidelāna  romānu „Brōli”. Padomju varas laikā 1940 izdevējdarbība tika pārtraukta. Vācu okupācijas laikā 1941 Rēzeknē atvēris grāmatu un rakstāmpiederumu veikalu, apgādājis „Tāvu zemes kalendāru” 1942. gadam (redaktors V. Lōcis–Vaidelāns).  1944. gadā darbojies Latgales rakstu brīvības svētku organizācijas komitejā.

Lit.: Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti (Līdz 1944.gadam). R., 1995, 359.–361. lpp. Cybuļskis J. Myuža dīnys, myuža dūmys. Rēzekne, 1995. Latgales kultūras darbinieki. 1. R.,2008, 126.–128.lpp. Latgales kultūras darbinieki. 1.sēj. R., 2008, 126.–128.lpp. Zeile P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne, 2006, 574.–576. lpp.

L. Limane

 

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.