Locis (Lōcis) Vladislavs (1912 26.janv. Dricānu pagasta Loču ciemā – 1984 30.dec. Minhenē (Vācijā), apbedīts Vesterfrīdhofas kapos, 1992 pārapbedīts Dricānu pag. Pilcenes kapos) – rakstnieks, grāmatu izdevējs.
Dzimis zemnieka ģimenē. Mācījies Pilcenes 1. pakāpes pamatskolā (beidzis 1925), Dricānu sešklasīgajā pamatskolā (beidzis 1927), Aglonas ģimnāzijā. Latgales Tautas universitātē Rēzeknē apguvis žurnālistiku un tautsaimniecību. 1935–1936 dienējis Latvijas armijā, bijis dzelzceļa ierēdnis Rēzeknē un Daugavpilī. 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju, apmeties Bavārijā. Strādājis par naktssargu kāda veikala reklāmas uzņēmumā.
1939. gadā kopā ar J. Cibuļski^ par pašu līdzekļiem un ziedojumiem nodibinājis latgaliešu grāmatu izdevniecību Daugavpilī. 1939 uz Cibuļska vārda apgāds ieguvis atļauju piecu grāmatu izdošanai. 1940 padomju varas laikā apgāds likvidēts. Vācu okupācijas laikā L. atsācis latgaliešu grāmatu izdošanu. 1941–1942 apgādājis „Tāvu zemes kalendāru”. 1943 ieguvis atļauju laist klajā grāmatas un laikrakstus un sadarbībā ar Latgales kultūras darbiniekiem 1943–1944 izdevis 30 grāmatas, 6 rakstu krājuma „Olūts” sējumus, avīzi „Latgolas Bolss” (55 numuri). Literatūras attīstību stimulēja apgāda rīkotā Latgales literātu darbu godalgošana. Apgādā strādāja 32 algoti darbinieki, par redaktoru piesaistīts vēsturnieks B. Brežgo, korespondenti aptvēra visu Latgali, autori saņēma honorārus. Grāmatu izplatīšana notika J. Cibuļska veikalos Viļakā un Rēzeknē un L. veikalā Daugavpilī.
1944 L. bija iecerējis plaši atzīmēt drukas aizlieguma atcelšanas 40 gadu jubileju. Kara apstākļu dēļ pasākumi izpalika, taču izdots „”Rokstu krojums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei”, kurā ietilpa nozīmīgi B. Brežgo, N. Trepšas, V. Seiles, M. Bukša u.c. pētnieku darbi.
Tuvojoties padomju armijas ienākšanai, izdevniecības darbība Daugavpilī tika pārtraukta un 1944 17.jūlijā pārcelta uz Rīgu. Rīgā turpināja iznākt „Latgolas Bolss” un laista klajā pēdējā grāmata dzimtenē – M. Skujas dzejoļu krājums „Neziņā”. 1944 oktobrī L. emigrējis uz Vāciju.
1945 bēgļu nometnē Neutingā L. atjaunojis izdevniecības darbību. 1945 apgādājis piecas nelielas grāmatiņas (kā izdošanas vieta norādīta Reišaha): M. Andžānes un J. Klīdzēja stāstus, bilžu grāmatiņu „Dzimtenes skati”, katoļu lūgsnu grāmatu, „Tāvu zemes kalendāru”. 1946–1949 Noitingenā pie Innas nāk klajā latgaliešu autoru F. Murāna, O. Rupaiņa, N. Neikšānīša, M. Andžānes, K. Stroda dzejas un prozas darbi, M. Bukša apcerējumi par latgaliešu literatūru un rakstu krājums „Olūts”.
1949 pēc bēgļu nometņu izformēšanas L. turpinājis izdevēja darbību Minhenē, pulcējot ap sevi visus pasaulē izklīdušos latgaliešu autorus un uzturot dzīvu latgaliešu grāmatu iespiešanas tradīciju. Tā kā nelielais ārvalstu latgaliešu skaits pietiekamus ienākumus no grāmatu pārdošanas nenodrošināja, izdevniecība pastāvējusi uz entuziasma pamata. Gandrīz visus apgāda darbus (arī tipogrāfijas) L. veicis divatā ar palīdzi Almu Čupīti, kas izpildījusi ekspeditores pienākumus. Apgāds algojis burtlici Hansu Freiju. Ar 1955 1. janvāri L. izdevniecība darbojusies kā trimdas latgaliešu akciju sabiedrība ar nosaukumu „Latgaļu izdevnīceiba”. L., L. Latkovskis, M. Bukšs u.c. bijuši izdevniecības valdes locekļi. Lāča apgādībā izdots ap 150 grāmatu, to sk.”Tāvu zemes kalendārs”(1945-1990) , avīze „Latgolas Bolss” (1948–1984), žurnāls „Dzeive” (1948-1987), zinātniskais rakstu krājums „Acta Latgalica” (1965–1981). Pēdējais L. izdevums – rakstu krājums „Andryvs Jūrdžs” (1984) .
Pēc. L. nāves „Tāvu zemes kalendāra” izdošanu turpina „Latgolas izdevnīceiba” Rēzeknē.
Pēc M. Bukša ierosinājuma 1949 pie „Latgaļu izdevnīceibas” nodibināts Andriva Jūrdža fonds latgaliešu rakstniecības un zinātniskā darba veicināšanai pasaulē. 1983 L. uzsācis ziedojumu vākšanu „Latgaļu sātas” izveidei, kurā bija iecerējis izvietot visus latgaliešu iespieddarbus. „Latgaļu sāta” atklāta 1987 Minsterē, uz turieni no Minhenes pārvesti L. apgāda arhīva materiāli un izvedumi. L. darbojies Latgaļu pētniecības institūtā, latgaļu raidījumu komitejā un daudzās citās trimdas latgaliešu organizācijās.
No 1931 pievērsies rakstniecībai. L. raksti, tēlojumi un stāsti iespiesti latgaliešu periodiskajos izdevumos (ps. Vl. Vaideāns)., romāns „Brōļi” (1939) iecerētajā sērijā „Myuža dīnas”. Literārais mantojums apkopots stāstu, tēlojumu un rakstu krājumā „Tautas gors” (Rēzeknē, 1992).
Lit.: Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti (Līdz 1944. gadam). R., 1995, 378.–386. lpp. Latgales kultūras darbinieki. 2.sēj. R., 2008, 51.–53. lpp. Salceviča I. Legenda pi tautas vēstures. Zeile P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne, 2006, 592.–598. lpp. Grām.: Locis–Vaideāns V. Tautas gors. Rēzekne, 1992, 5.–27. lpp.
L. Limane
