Rudzītis Pēteris (1908 23. jūl. Rēzeknes apriņķa Bērzgales pag. – 1968 25. novembrī Laucesā, apbedīts Laucesas kapos) – priesteris, grāmatu izdevējs.

Dzimis zemnieku ģimenē. 1906–1911 mācījies Bērzgales tautskolā, 1911–1916 Rēzeknes tirdzniecības skolā, 1916–1917 komercskolā Petrogradā, 1920–1926 Aglonas Garīgajā seminārā, 1926 iesvētīts par priesteri. 1917–1918 strādājis Tentelovskas ķīmijas fabrikā Petrogradā. Lai izvairītos no iesaukšanas Krievijas armijā 1918  atgriezies Rēzeknē, kur līdz 1919 strādājis tirdzniecības nodaļā. Pēc vācu okupācijas arestēts, 45 dienas pavadījis ieslodzījumā. 1926 vikārs Izvaltā, 1927–1933 kara un skolu kapelāns Daugavpilī, 1933 Rēzeknē. No 1936 Daugavpils Dievmātes baznīcas prāvests. 1940–1946 Krāslavas dekāns. 1946–1955 izsūtījumā Krievijā. 1955–1956 prāvests Barkavā, 1956–1960 Viļakā, 1960–1963 vicedekāns Ilūkstē, 1963–1968 Laucesas draudzes prāvests. Mācītāja darbībā Daugavpilī, Viļakā, Laucesā rūpējies par dievnamu atjaunošanu un remontu.

1933–1936 Rēzeknes tipogrāfijas „Dorbs un Zineiba” darbu vadītājs. Apgādājis reliģiska satura grāmatiņas „Goreigos dzīsmes”, „Bīža svāta komunija” un „Myusu dzeives olūts” (visas 1935) latgaliešu rakstu valodā.

Lit.: Svilāns J., Budže A. Latvijas Romas katoļu priesteri. I. R., 2008, 233.–234.lpp.

L. Limane