Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Seile Valērija  (1891 23. jūnijā Makašānu pagasta Seiļu c. Jugasīšos – 1970 10. maijā Rīgā, apbed. Daugavpils katoļu kapos) – pedagoģe, bibliogrāfe, sabiedriska darbiniece un publiciste.   

Dzimusi zemnieku ģimenē. 1895 kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Pēterburgu. Mācījusies Ļebedeva fabrikas skolā, Sv. Katrīnas Sieviešu ģimnāzijas elementārskolā, četrklasīgajā pilsētas skolā un Ņikiforova privātajā sieviešu ģimnāzijā (beigusi 1912). Studējusi Bestuževa Augstākajos sieviešu kursos vēstures un filoloģijas fakultātē krievu vēstures grupā  (beigusi 1916).

1915–1916 strādājusi par skolotāju Pēterburgā bērnu vasaras kolonijā un Latgaliešu palīdzības biedrībā. 1916–1918 vēstures un krievu valodas skolotāja Rēzeknes ģimnāzijā un Tirdzniecības skolā. 1917 ievēlēta par Rēzeknes tautskolu instruktori , vācu okupācijas laikā šo amatu bijis jāpamet. No 1919 krievu valodas skolotāja Rīgas 3.vidusskolā. 1920 ievēlēta Latvijas satversmes sapulcē, kur bijusi Izglītības komisijas priekšsēdētāja, 1921 21.jūl.– 1922 25.nov. Z. Meierovica ministru kabinetā izpildījusi izglītības ministra biedra tehniskos pienākumus. 1923 15. maijs–15.jūlijs Krāslavas ģimnāzijas direktore.  1923.g.15.jūl.–1940.g.15.jūl. Daugavpils Skolotāju institūta direktore, kā arī pedagoģijas vēstures, krievu valodas un latgaliešu valodas pasniedzēja. 1940.g.15.okt.–1946g.15.okt  krievu valodas, pedagoģijas un vēstures skolotāja Rēzeknē ekonomiskajā tehnikumā, komercskolā, skolotāju institūtā un 3.vidusskolā. 1946 atbrīvota no darba skolā kā neuzticama. 1947–1957 krievu valodas un loģikas skolotāja Rīgas 2.vidusskolā. Pensionējusies 1957, līdz mūža galam dzīvojusi Rīgā .Triju Zvaigžņu ordenis (1926), Tēvzemes balva (1940).

Politiskā, pedagoģiskā un sabiedriskā darbība: 1918–1922 Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces locekle, 1920–1934 Latgales zemnieku partijas biedre. 1917–1934 Latgaliešu skolotāju savienības (vēlāk Latgaliešu skolotāju centrālā biedrība) dibinātāja, biedre un valdes priekšsēdētāja, L atvijas Skolotāju savienības biedre, 1920–1934 latgaliešu biedrības „Kultūra” valdes priekšsēdētāja, kā arī vairāku citu biedrību biedre.

Viņas vadībā dibināts laikraksts „Latgalīts” (1920), 1919–1920 laikraksta „Latgolas Vords” redakcijas locekle, rediģējusi žurnālus „Dzimtenes Skaņas” (1925) un „Latgolas Škola” (1921–1926). Rakstījusi un uzstājusies ar runām un referātiem par pedagoģijas, valodas, kultūras jautājumiem. Grāmatu „Latvīšu volūtas sintakse” (1921), „Paidagogikas vēsture” (1944) autore.

Pievērsusies latgaliešu grāmatniecības un preses vēstures izpētei un izstrādājusi pirmo plašāko retrospektīvo latgaliešu iespieddarbu bibliogrāfisko rādītāju par laiku no pirmsākumiem līdz 1936. gadam „Grāmatas Latgales latviešiem (1585–1936)” (Rīga, 1936). Rūpējoties par Latgales latviešu kultūras līmeņa celšanu, organizējusi bibliotēkas un lasītavas, uzstājusies ar priekšlasījumiem par latgaliešu rakstniecību. 1940 Latgales dziesmu svētku laikā organizējusi Latgales rakstniecības izstādi. Uz šo materiālu pamata uzrakstījusi grāmatu „Latgaļu rakstnīceiba un prese”, ko 1944 sācis iespiest V. Locis, taču nepabeidzis. Organizējusi latgaliešu grāmatu izstādi 1943 un uzrakstījusi darbu „Latgolas aizvastūs preses darbinīku pīmiņas izstode” (1943).  Darba „Sistematiskais leidz 1935. godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs gromotu rodeitojs’(1935, faktiski 1938) autore.       

Lit.: Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti (Līdz 1944.gadam). R., 1995, 170.–178. lpp.;  Latgales kultūras darbinieki. 2. R.,2008, 221.–223. lpp.; Seile V. Biogrāfiski materiāli. Rokraksti LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, V. Seiles fondā, šifrs RXA168,nr.22. Valērijai Seilei–100. Sast. E.Vaivode. Daugavpils,1991; Vējāns A. Jāņu vainags Valerijai Seilei. Grām.: Vējāns A. Latgales rakstu gaisma. R., 1996, 115.–126..lpp.

L. Limane

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.