Skrinda Benedikts (1868 6. martā Līksnas pagasta Mukānos – 1947 10. dec. Viļānos, apbedīts Viļānu baznīcas dārzā) – katoļu garīdznieks, grāmatu izdevējs.

Dzimis zemnieku ģimenē. Kazimira un Ontona Skrindu brālis. 1881 beidzis Līksnas pagastskolu. Mācījies mūrnieka amatu, nokārtojis aptiekas mācekļa pārbaudījumus. 1899 nokārtojis četru klašu eksāmenus Kronštates Puškina ģimnāzijā. 1899–1903 studējis Sanktpēterburgas Garīgajā seminārā, 1903. gada 9. martā iesvētīts par priesteri. 1903–1904 vikārs Omskā (Krievijā), 1904–1906 Sanktpēterburgas Sv. Katrīnas baznīcas vikārs. No 1906 dzīvojis un darbojies Latgalē: 1907–1908 Jezupovas, 1909–1911 Bukmuižas un Andzeļmuižas, 1911–1914 Andrupenes, 1914–1923 Balvu draudzes prāvests. 1924–1933 Viļānu draudzes prāvests, 1933–1947 Viļānos paša izveidotā Mariāņu klostera priekšnieks.

Literāro darbību aizsācis 1906 ar Kempenes Toma darba „Par Kungam Jezum pakaļdareišonu” tulkojumu. Laikrakstā „Dryva” publicējis rakstiņus par reliģiskās dzīves jautājumiem. Sarakstījis vairākas reliģiska satura grāmatas,  arī atmiņas par brāli Kazimiru.

Vairākas savas grāmatas pats apgādājis: „Jezus Kunga sirds mēness” (1920), „Svātam Stanislavam Kostkai..” (1913, kopā ar Kazimiru Skrindu), „Apdūmoj un izmeklej” (1926).

Lit.: Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti (Līdz 1944.gadam). R.,1995, 94.–97.lpp. Latgales kultūras darbionieki. 2. Rīga, 2008, 233.–235. lpp. (portrets turpat).

L. Limane