Strods Pēteris (1892 1. maijā Varakļānu pagasta Eisākos – 1960 5. augustā Jūrmalā, apbedīts Sv. Jāzepa kapos pie Kristus Karaļa baznīcas Sarkandaugavā) – katoļu garīdznieks, literāts, valodnieks, savu grāmatu izdevējs.

Dzimis zemnieku ģimenē. Mācījies Varakļānu pagastskolā, 1909 beidzis Rēzeknes Pilsētas skolu, 1911 pieaugušo kursus Gatčinā.  1911–1916 mācījies Pēterburgas Garīgajā seminārā. 1916 iesvētīts par priesteri. No 1917 vikārs Kombuļos un Stirnienē, 1920–1923 skolu kapelāns Rēzeknē. 1923–1926 studējis Austrijā, 1926 Vīnes universitātē ieguvis filozofijas doktora grādu.  1926 tautskolu direktors un Aglonas ģimnāzijas skolotājs. 1926 iecelts par Rīgas Garīgā semināra profesoru, no 1938 Latvijas Universitātes Romas katoļu teoloģijas fakultātes profesors, Kristīgās filozofijas katedras vadītājs. Vācu okupācijas laikā LU Romas katoļu Teoloģijas  augstskolas profesors. No 1946 Garīgā semināra rektors, no 1947 – bīskaps, no 1948 Rīgas arhidecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators.

Līdztekus priestera un katoļu mācībspēka pienākumiem izcils Latgales valodniecības, literatūras un kultūras darbinieks. 1927–1928 žurnāla „Sauleite”, 1922–1923 un 1927–1930 žurnāla „Zīdūnis” redaktors. Rakstījis lugas, sacerējis vai sastādījis vairākas garīga satura grāmatas („Svāta goda dovona” (1933), „Katoļu ticeibas katehisms” (1934), „Kāpēc jātic?” (1939)), filozofiska satura darbus („Sv,. Augustins un Sv. Akvinas Toms” (1936), „Kas ir pasaule?” (1936)). Vairākus savus darbus pats arī apgādājis.

Izstrādājis latgaliešu rakstu valodas ortogrāfiju, 1928–1929 bijis Latgaliešu valodas pareizrakstības komisijas priekšsēdētājs, kas sagatavojusi 1929. gada 19. jūnijā Izglītības ministrijas apstiprināto ortogrāfijas projektu. Latgalē vācis etnogrāfiskus priekšmetus, grāmatas un rokrakstus, bijis nolūks izveidot iespējami pilnīgu latgaliešu grāmatu vēsturisku krājumu. Nodibinājis Latgales centrālo bibliotēku–muzeju Rēzeknē, kura krājums bijis izvietots kooperatīvo uzņēmumu Ekonomijas mājas 2. stāvā. Savāktās kultūras vērtības gāja bojā ugunsgrēkā 1925. gada decembrī.

1938 S. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Lit.:  Bīskapa Pētera Stroda mantojums. R., Rīgas Romas Katoļu garīgais seminārs, [1993]. 134 lpp.Broks J. Skaists myužs.R., 1992. Latgales kultūras darbinieki. II. R., 2008, 290.–291. lpp.

L. Limane