Madernieks Jūlijs (1870 27. febr. Vecgulbenes pag. – 1955 19. jūl. Rīgā) –mākslinieks, publicists, pedagogs, grāmatu grafiķis.

Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Vecgulbenes pagasta Blomes Krusta skolā, Vecpiebalgas draudzes skolā (1883–1889). Māksliniecisko izglītību guvis Rīgas vācu amatniecības skolā (1891–1892), Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Sanktpēterburgā (1892–1898). Papildinājies Parīzē, 1899, 1900 studiju nolūkā apmeklējis vairākus Rietumeiropas kultūras centrus. 1902 pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur izvērsis aktīvu radošo, pedagoģisko un publicistisko darbību. Strādājis par zīmēšanas un kompozīcijas skolotāju vairākās skolās un kursos. 1904–1914 atvēris savu mākslas studiju.  1915–1920 kā Pirmā pasaules kara bēglis uzturējies Maskavā. Pēc atgriešanās Latvijā nodevies mākslinieciski radošajam darbam un mākslas kritikai.

Daiļrades galvenās jomas – lietišķā māksla, ornaments, grafika.

Ražīgs periodisko izdevumu un grāmatu grafiķis. Ģeometriskā jūgendstila ietekmē izstrādājis individuālu ornamentu dažādās modifikācijās un tam pieskaņotus šriftus. Šo elementu un radniecīgi stilizēto dabas formu lietojums Madernieka grāmatu grafiku padara viegli atpazīstamu (vāki: A. Kalniņa “Dziesmas. Lieder” (1902), A. Dulbes “Caur sudraba birzēm” (1909), Raiņa “Zelta zirgs” (1910); vāks, vinjetes: almanahs “Dzintars” (1918)). Sava ornamenta paraugus izdevis albumos “Ornaments”  (1913) un “Raksti” (1930).

Lit.: Siliņš, J. Jūlijs Madernieks. Ilustrēts Žurnāls, nr. 3, 1925. ; Novadniece I. Jūlijs Madernieks.  R., 1982.

V. V.