Māters Juris  (arī Māteru Juris,  1845 11. martā Cildu pag. Vidukļos – 1885 4. febr. Jelgavā, apbedīts Jelgavas Jāņa kapos.) – rakstnieks, grāmatu apgādātājs, tipogrāfijas darbinieks, bibliotekārs.

Dzimis  saimnieka ģimenē. Mācījies Cildu pamatskolā, 1856–1862 Kazdangas pagastskolā. No 1862 Skrundas pagasta tiesas skrīvera  palīgs, pasta stacijas, aptiekas un muižas bibliotēkas pārzinis. 1866–1873 tiesas skrīveris Diždzeldas pagasta Rudbāržos,  ierēdnis Kuldīgā, Kandavā, Piltenē. No 1873 Jelgavā Kurzemes guberņas tipogrāfijas pārzinis, gubernatora P. Lilienfelda uzrakstīto tekstu korektors un privātās bibliotēkas pārzinis. Tulkojis Krievijas likumus latviešu un vācu valodās. 1882 nokļuvis parādu cietumā.

1864 aizsācis žurnālista un publicista darbību, rakstījis par lauksaimniecības, juridiskiem, skolu jautājumiem, aizstāvējis jaunlatviešu un latviešu nacionālās kustības idejas. 1875 nodibinājis un vadījis nedēļas laikrakstu „Baltijas Zemkopis”, izdevis un rediģējis pirmo latviešu juridisko laikrakstu „Tiesu Vēstnesis”(1880–1884). Vairāku romānu autors („Sadzīves viļņi”1879, „Patriotisms un mīlestība” 1880–1882).

Apgādājis divas savas grāmatas: romānu „Sadzīves viļņi” (1879) un paša sastādīto likumkrājumu „Likumi un nosacījumi par pagastu valdīšanu un poiliciju Kurzemes guberņā”(1877).

Lit.: Līgotņu Jēkabs. Māteru Jura biogrāfija . No: Māters J. Kopoti raksti.1. sēj.  R., 1924.

L. Limane