Pētersons Kārlis (1877 19. febr. Lielvārdes pag. – 1926 17. janv. Suhumi (Gruzijā), apbedīts turpat) – grāmatu izdošanas organizētājs un izplatītājs, revolucionārs un partijas darbinieks..

Dzimis zemnieka ģimenē.  Ap 1896 pārcēlies uz Rīgu, strādājis par ielu bruģētāju. No 1897 laikraksta „Dienas Lapa” korespondents, no 1998 pastāvīgais līdzstrādnieks. 1898 iesaistījies revolucionārā kustībā. 1900 „Dienas Lapas” korespondents  Liepājā. Organizē nelegālās literatūras, t.sk. laikraksta „Iskra” transportu no ārzemēm. 1901 arestēts, 1902 izsūtīts uz Jeņisejas guberņu Krievijā. 1904 dec. atgriezies Rīgā.  1905–1907 revolūcijas dalībnieks, organizējis nelegālas literatūras izdošanu un iekārtojis ieroču noliktavu kaujiniekiem Liepājā. 1906 lai izvairītos no apcietinājuma, devies uz Krieviju – Sanktpēterburgu, Kijevu, Kubaņu, Maskavu.  1908 Maskavā apcietināts. Pēc soda izciešanas 1911 atgriezies Rīgā, turpinājis darboties legālajos preses izdevumos   „Laika Balss” (faktiskais redaktors)  un „Jaunais Laiks” (izdevējs).  1912 atkal arestēts un izsūtīts uz Arhangeļskas guberņu. Izsūtījumā rakstījis stāstus, aprakstus, atmiņas, kas nav publicēti.  1914 atgriezies Rīgā, iesaistījies nelegālās literatūras izplatīšanā. 1916 iesaukts armijā, dienējis latviešu strēlnieku rezerves pulkā. 1917 ievēlēts par strēlnieku apvienotā kongresa deputātu, kur vadījis boļševiku frakciju. Ievēlēts par Latviešu strēlnieku pulku apvienotās deputātu padomes izpildu komitejas locekli, tās uzdevumā noorganizējis laikraksta „Brīvais Strēlnieks” izdošanu. Aktīvs 1917. gada revolūcijas dalībnieks, cīnījies par padomju varas nostiprināšanu Krievijā un Latvijā. No 1920 Krievijas komunistiskās partijas Centrālās komitejas Tālo Austrumu biroja loceklis, Jeņisejas guberņas kara komisārs, 5. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis, KPFSR Ārlietu tautas komisariāta pilnvarotais Novorosijskā. 1924 pasliktinoties veselībai, ārstējies ārzemēs.  Pēc tam pācelts uz Suhumi, strādājis laikrakstā „Trudovaja Abhazija”.

1900 Latvijā organizējis  nelegālās literatūras transportu no ārzemēm. 1905 vadījis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas  nelegālo izdevniecību „Progress”. Pēc viņa ierosinājuma tika noorganizēta arī nelegāla tipogrāfija.  „Progresa”  apgādā izdotas kādas 16 grāmatas, galvenokārt strādnieku kustības literatūra: A. Bēbeļa, Š. Geda, K. Kautska, P. Lafarga, P. Stučkas sacerējumi, to skaitā vairāki  Krievijas valdības aizliegti izdevumi. 1914 LSD Centrālās komitejas uzdevumā  kopā  ar R. Endrupu un P. Straupi noorganizējis partijas nelegālās literatūras centru, šim nolūkam nopērkot grāmatu veikalu „Izglītība’ un tā noliktavu. 1914 apgādājis kalendāru, plānojis izdot strādnieku beletristikas krājumu (iecere netika realizēta). 1917 „Izglītības” apgādā laistas klajā A. Hermaņa un P. Stučkas brošūras, kā arī darbs „Domes vēlēšanu platforma”.

Lit.:. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sēj. R., 1968, 771.–772. lpp. Millere M. Kārlis Pētersons. No: Cīnītāji par Oktobri.  R., 1967, 405.–410. lpp. Salma J. „Jūs bijāt tā rīta zvaigzne...”. Cīņa,  13. sept., 1970.

Portrets LME pie lit. min. raksta.

L. Limane