Bušs Mārtiņš (1855 Svētes pag. – 1930 Rīgā) – ksilogrāfs, fotogrāfs, cinkogrāfs, iespiedējs, grāmatu grafiķis.
Pirmās iemaņas kokgrebumā apguvis Jelgavā J. F. Stefenhāgena^ un dēla firmas spiestuvē, kurā sāka strādāt 1871. Papildinājies Leipcigā firmā “Brochaus”. Darinājis ilustrācijas daiļliteratūrai (“Rinaldo Rinaldini”(1888), “ Jūras vētras noslēpums” (1888))zinātniskiem un populārzinātniskiem izdevumiem, mācību grāmatām (J. Ilsters “Botānika” (1883) un “Botānika tautas skolām un pašmācībām” (1883) , S. Klevers “ Baltijas dārza draugs” (1890)), reliģiska satura iespiedumiem (“Mācība par svētu kristības sakramentu” (1881). Daudzi B. kokgrebumi iespiesti 80. un 90. gadu kalendāros (“Veca un jauna laika grāmata”, Īstais tautas kalendārs”, “Zobgala kalendārs” u. c.). Popularitāti ieguva J. Dravnieka “Konversācijas vārdnīcai” (1891–1893) grebtie portreti. Tos izmantoja dažādu izdevumu ilustrēšanai. B. veidoja grāmatu vāku apdares (“Īstais tautas kalendārs” (1885), “Tautas bibliotēkas” sērijas grāmatas –“Tumšais nams” (1876), “Starp debesi un zemi” (1877)).
B. strādāja galvenokārt reproducējošajā kokgrebumā pēc svešiem paraugiem un fotogrāfijām. Darbiem amatniecisks raksturs. Oriģinālkompozīcijas naivistiskas (J. Anskenēvics “ Brenča un Žvinguļa brauciens uz vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem” (1874), karikatūras “Īstajā tautas kalendārā” (1885)).
19. un 20. gs. mijā sakarā ar fotomehāniskās reproducēšanas ieviešanu B. pievērsās cinkogrāfijai un gaismas iespiedumam. Šajās tehnikās reproducēja gan savus zīmējumus un fotogrāfijas, gan citu aut. darbus (“Zobgala kalendārs” (1893), “ Saldus baznīcas iesvētīšanas dienas piemiņas lapiņa” (1900), frontispisi – “Rīta skaņas” (1.–2. laid., 1903–1904)).
20. gs. sākumā B. mākslinieciskā darrbība apsīkst.
Lit. : Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. R., 1894.
V.Villerušs