Roze Jānis (1878 30. nov. Vecpiebalgas (tagad Inešu) pag. Vecgaigalos – 1942 10. maijā Soļikamskā (Krievijā), apbedīts pie nometnes „Mogila”) – grāmatu izdevējs, iespiedējs un tirgotājs.

Dzimis lauku kalpones Edes Rozes ģimenē, laulība ar tēvu – rokpelni netika reģistrēta. Pagasttiesas dokumentos kā tēvavārds ierakstīts tēva brāļa Pētera vārds. Bērnībā ganu gaitās apguvis grozu pinēja prasmes. 1888–1891  mācījies Vecpiebalgas Ogrēnskolā, 1892–1896 Vecpiebalgas draudzes skolā.

Grāmatnieka gaitas uzsācis 1896. gada 22. septembrī J. Ozola grāmatu veikalā Vecpiebalgas „Kūrēnos” kā veikala vadītāja palīgs. Rudeņos  tirgojies ar grāmatām Nēķena u.c. apkārtnes tirgos, Ziemassvētku tirdziņā Rīgā, kolportējis Vidzemes laukos.  Pēc grāmatizdevēja  J. Ozola  uzaicinājuma kļuvis par viņa palīgu grāmatniecības uzņēmumā Cēsīs, tur apguvis grāmatu iespiešanas, izdevējdarbības un grāmattirdzniecības pieredzi un zināšanas. R. sniedzis padomus  Ozolam par grāmatu apdari, zīmējis vāku ilustrācijas  vairākiem viņa izdevumiem: K. Skalbes „Cietumnieka sapņi”  (1906), „Kad ābeles zied” (1905) un J. Poruka „Dzejas” (1906), ikonogrāfiski un stilistiski pieskaņojoties jūgendstilam. 

Līdzās darbam apgādā R. aktīvi iekļāvies Cēsu pilsētas un tās apkārtnes kultūras un sabiedriskajā dzīvē:  sekmējis  biedrību, pagasta valžu un skolu sadarbību, piedalījies pašdarbības teātra izrādēs, interesējies par mūziku, sacerējis dzejoļus un tēlojumus, iesaistījies sarīkojumu un lauku kultūras pasākumu organizēšanā. 1905 kopā ar J. Ozolu u. c. piedalījies revolūcijas notikumos, 1906 apcietināts par nelegālās literatūras glabāšanu.  

1906 J. Ozola nāves atraitnes P. Ozolas uzdevumā R.  kļuvis par izdevniecības un tirdzniecības faktisko vadītāju,  organizējis spiestuvei Vidzemes pašvaldību, biedrību, iestāžu un organizāciju iespieddarbu pasūtinājumus.

1912 pēc domstarpībām ar Paulu Ozolu  no uzņēmuma aizgājis,  pārcēlies  uz Rīgu un  kopā ar dažiem rakstvežiem Rīgā Suvorova (tagad K. Barona)  ielā 30 nodibinājis sabiedrībnu “Burtnieks”,  kuras sastāvā ietilpa tipogrāfija un grāmatu veikals.  1913 jūn. R. kļuvis par tās atbildīgo vadītāju. Spiestuve galvenokārt izgatavojusi veidlapas un citus materiālus pagastu iestāžu vajadzībām.

1914  R. iegādājies spiestuves iekārtu un 1915 Rīgā Suvorova ielā 37 atvēris savu spiestuvi. 1916 spiestuve evakuēta uz Tveru (Krievijā), bet pats R. ar ģimeni pārcēlies uz Valku, kur izdevis Vidzemes un Kurzemes guberņas karti „Baltijas kara lauka karte” (1916). 1917 spiestuves iekārta no Krievijas atvesta uz Rīgu. Sākotnēji R. laidis klajā „Strēlnieku kabatas kalendāru” (1917), dažus daiļliteratūras izdevumus.  Aktīvu iespiedēja un izdevēja darbību uzsācis 1919, atvēris grāmatu veikalu Suvorova  ielā 3. (pirmais apgādātais darbs – paša   sastādītā „Svešvārdu grāmata..” 1919), uzņēmums tika paplašināts, pārņemot likvidētās kooperatīvu izdevniecības „Apgāds” grāmatu krājumu un D. Golta grāmatu veikalu blakus ēkā (Suvorova 5). Pēc paplašināšanas mazākā veikala vietā  iekārtojis zīmogu darbnīcu, atvēris veikala nodaļu Daugavpilī, kuru vadījis K. Kraujiņš. Tā kā veikala Daugavpils  nodaļas darbība nav bijusi saimnieciski veiksmīga, tā drīz likvidēta.

Ap 1920 izveidojās Rozes grāmatu apgāda darbības pamatprincipi, kas saistījās ar literārā satura un   mākslinieciskās apdares ziņā augstvērtīgu grāmatu, pirmām kārtām labas daiļliteratūras, īpaši latviešu autoru darbu, izdošanu par lasītāju vairumam pieejamām cenām. R. apgādājis J. Akuratera dzejoļu krājumus „Rožains vējš” (1922) un „Izmeklēti raksti” (1922)  u. c.  šī autora sacerējumus, kā arī   A. Austriņa, K. Skalbes, A. Saulieša, Ā. Ersa, P. Gruznas, K. Ieviņa, A. Kurcija, P. Rozīša darbus, laidis klajā virkni  kopotu rakstu izdevumu: J. Akurateram (12 sēj. 1923–1928), A. Saulietim (15 sēj. 1923–1927), A. Deglavam (7 sēj. 1926–1935), A. Austriņam (8 sēj. 1929–1934), J. Porukam (20 sēj. 1929–1930), K. Skalbem (10 sēj. 1939–1939),

R. apgāds izvērtās par latviešu rakstnieku pulcēšanās centru. Kopumā R. apgādājis ap 500 daiļliteratūras izdevumu, sēriju „Jaunatnes literatūra” (ap 70 latviešu un cittautu autoru darbu nosaukumu, 1923–1929), ap 200 lugu, literāro žurnālu „Piesaule” (1928–1935),  K. Skalbes vadīto un  literatūras un mākslas žurnālu „Ritums” (1921-1926).

Peļņas nolūkā R. izdevis kalendārus un dažādu nozaru mācību grāmatas.

Starp pirmajiem mācību  izdevumiem minamas piebaldzēna  J. Ūdra 6 dabaszinību grāmatas „Daba un viņas parādības” (1920-1924). Mācību grāmatu sarakstīšanai piesaistīja rakstniekus: J. Ezeriņš un J. Grīns tika aicināti par lasāmgrāmatu sastādītājiem –pēc A. Austriņa ierosinājuma tās nodēvēja par „Valodu” (pirmizdevums 1923) un „Valodiņu”  (pirmizdevums 1924). Māksliniecisko ietērpu uzticēja E. Brencēnam, A. Prandem, J. Kugam, I. Zeberiņam, V. Krūmiņam.

Kalendāru jomā R. vairākkārt pievērsies humoristiskā kalendāra tradīcijai. „Laika zoba kalendārs” (sast. Šanteklērs, il. I. Zeberiņš (1920-1937) izdots 12 000 eksemplāru lielā metienā. Pēc tam izdeva: „Vispārīga laika grāmata” (1928-1939), „Pušelnieka Zobgals” (1929-1939), „Laimes kalendārs” (1933-1940), „Piezīmju kalendārs” (1914-1931) u.c..

Ar krājumu „Grāmata par grāmatu” (1925) R. popularizējis zināšanas par grāmatniecību un tās vēsturi.

R. rūpējies par poligrāfiskā darba kvalitāti un gaumīgi atturīgu grāmatu dizainu sava apgāda izdevumiem. Uzmanība tika veltīta visiem grāmatu ražošanas un mākslinieciskās apdares komponentiem: papīra izvēlei, iespieduma spogulim, teksta izkārtojumam, krāsas segumam.  Grāmatu apdarei tika piesaistīti daudzi tā laika mākslinieki: K. Miesnieks, S. Vidbergs, N. Strunks, I. Zeberiņš, E. Brencēns, J. Kuga, A. Prande.

R. veicinājis latviešu literatūras attīstību, paaugstinājis kopējo latviešu grāmatu kultūras līmeni. Savas darbības laikā 1914-1940 R izdevis aptuveni 900 grāmatas, kopējais metiens  sasniedza ap 2 miljoni eks.

1940 padomju vara Rozes izdevniecību, spiestuvi un veikalu  nacionalizēja. Pēc uzņēmuma nacionalizācijas  R. strādāja VAPP Praktisko rakstu apgādā, 1941 tika apcietināts, deportēts uz Soļikamsku (Krievijā), miris izsūtījumā.

Lit.: Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi. Rakstu krājums.  R.,1999.

Av.: LVVA 3. f., 11. l., 407.–429. lp

Il.: J. Roze (LNB RXA155, nr. 118).

A. Apīnis, L. Limane, V. Villerušs