Strunke (Struņķis), Niklāvs (1894 6.okt. Gostiņina (Polijā) – 1966 13.okt.Romā) – mākslinieks, grāmatu mākslinieks.

Dzimis karavīra ģimenē. Mācījies Liepiņa ģimnāzijā Valmierā (beidzis 1909), Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā Pēterburgā (1909–11), J. Madernieka mākslas studijā Rīgā (1913–14), A. Bernšteina mākslas studijā Pēterburgā (1914–15). 1915–18 brīvprātīgais latviešu strēlnieks.

Radošās darbības centrālās jomas – glezniecība, scenogrāfija, grāmatu māksla. Pieslējies dažādām mākslas tendencēm un virzieniem. Agrīnos darbos konstatējama krievu jūgendstila ietekme. Vēlāk iespaidojies no ekspresionisma, kubisma, supremātisma, pūrisma, Art Deco. Sadarbojies ar itāļu futūristiem. 1923–27 uzturējies Vācijā un Itālijā.

Studējis tautas mākslu, padziļināti interesējies par latviešu folkloru. Tās motīviem ir būtiska vieta S. daiļradē. Rakstījis esejas par mākslu, dzejojis.

1913 sācis nodarboties ar grāmatu grafiku S. agrīnais devums grāmatu grafikā: vāka zīmējums spalvas tehnikā grāmatai ”Gudrais Ansis un velns” (1913), vāka un teksta ilustrācijas (dažas parakstītas ar pseidonīmu “Larra”) spalvas tehnikā grāmatai “Turku sultans jeb sievu pils noslēpumi” (1913), ilustrācijas “Latvju strēlniekā” (1916). Strādājis zīmuļa, tušas, sēpijas, akvareļa, temperas, litogrāfijas, linogriezuma, tipomontāžas u.c. tehnikās.

Lit.: Siliņš J. Niklāvs Strunke. No: Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas. R.,2001.

V. Villerušs