Šķilters Gustavs Bernhards (1874 16. nov. Rencēnu pag. –1954 24. sept. Rīgā, apbedīts Meža kapos) – daudzpusīgs mākslinieks, publicists, pedagogs, grāmatu grafiķis.

Dzimis kalēja ģimenē. Mācījies Salacgrīvas draudzes skolā (1883–1886), Limbažu pilsētas skolā (1889–1892), Sanktpēterburgas skolotāju seminārā (1892). Mākslas izglītību guvis Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Sanktpēterburgā (1893–1899). Papildinājies Parīzē un Romā, studiju nolūkā ceļojis pa Rietumeiropu (1900–1905). Pēc atgriešanās Sanktpēterburgā – docētājs Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1905–1918), pēc tam – mākslas eksperts. 1923 pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Strādājis par docētāju Latvijas Mākslas akadēmijā (1924–1932), Latvijas Universitātē  (1925–1929) u. c.

Mākslinieciski radošajā darbā orientējies galvenokārt uz tēlniecību. Viens no latviešu nacionālās tēlniecības pamatlicējiem. Darinājis lietišķi dekoratīvās mākslas objektus, nodarbojies ar glezniecību, grafiku. Grāmatu grafiskajai apdarei darinātajos spalvas zīmējumos bieži iekļāvis augu ornamentu (J. Poruka “Kopoti raksti” 1905, A. Kurcija “Saules bēdas” 1910, Līgotņu Jēkaba “Rozes un ērkšķi” 1911). Darbojies kā karikatūrists (žurnāls “Svari” 1907, satīrisku rakstu krājums “Ziemelis vētītājs” 1908). Publicējis rakstus par mākslas jautājumiem.

Lit.: Ivanovs M. Gustavs Šķilters. R., 1958; Siliņš J. Latvijas māksla 1800–1914.  2. [sēj.]. Stokholma, 1980.  Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940.  R., 1986.

V. V.