Tomsons Rihards Kārlis (1839 26. apr. Aizkraukles pag. – 1884 23. martā Novgorodas gub. Krievijā) – grāmatu izdevējs.

Dzimis muižas audēja ģimenē. Pēc tēva nāves pieņemts audzināšanā muižas nomnieka Lindvarta ģimenē Limbažos. Mācījies Limbažu apriņķa skolā. Studējis Valdavas lauksaimniecības akadēmijā (Vācijā), studiju laikā apguvis Rietumeiropas tautsaimniecības sasniegumus. Muižas pārvaldnieks Stienē un Limbažos. No 1863 Rīgā grāmatvedis, vēlāk pārvaldnieks K. K. Šmita ķīmiskajā fabrikā Torņakalnā. 1870 atvēris savu kaulu maltuvi un superfosfāta fabriku Maskavas priekšpilsētā. 1872 Krievijas Finansu ministrijas pārskatā tā nosaukta par labāko minerālmēslu fabriku Krievijā. 1878 fabrika tiek pārdota. 1879 dodas uz Novgorodas guberņas Boroviču apriņķa Četvertkinas muižu (Krievijā), kur strādā par pārvaldnieku brāļa saimniecībā.  Miris no tīfa.

No 1864 publikācijas periodiskajā presē par lauksaimniecības jautājumiem, lugu, stāstu, ceļojumu aprakstu autors. Piedalījies Rīgas Latviešu biedrības dibināšanā, 1870–1871 tās priekšnieks. Lasījis populārzinātniskas lekcijas, organizējis G. Merķeļa kapa  pieminekļa celtniecību, teātru izrādes, Vispārējos latviešu dziesmu svētkus, pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku komitejas priekšnieks (1873).

Pievērsies lauksaimnieciska satura izdevumu sagatavošanai. Apgādājis „Pirmās Latviešu zemkopju sapulces protokolu” (1871), izdevis kalendāru „Zemkopības kalenderis priekš Vidzemes un Kurzemes zemkopiem” 1878. gadam, avīzi „Darbs”(1875–1876), rakstu krājumu „Vārpa” (1874, 1-2). Iespējams, pats apgādājis arī savus darbus „Padoma devējs pie lauku un pļavu mēslošanas” (1974) un „Tabelle, kas rāda, kādus vielus augi iz mūsu aramas zemes ņem” (B. g.).

Lit.: Briedis R. Savādais karakters. No: Varavīksne 1989.  R.,1989, 164.–182. lpp.

L. Limane