Tukišs Sīmanis (1867 Asūnes pagasta Zozuļu ciemā – 1903 27. janv. Sanktpēterburgā, apbedīts Viborgas kapos) – garīdznieks, grāmatu iespiešanas organizators un izplatītājs.

Dzimis zemnieku ģimenē. Mācījies 1882 Ščobeļskas krievu skolā un Vitebskas reālskolā. Papildinājis zināšanas privāti Dagdā, gatavojies aptiekāra pārbaudījumiem.  1887–1982 studējis Garīgajā seminārā Pēterburgā. 1892 iesvētīts par garīdznieku, strādājis Katrīnas baznīcā Pēterburgā. 1892–1897 vikārs Krāslavā. Mācījis ticības mācību apkārtnes skolās. 1897 par bērnu mācīšanu latviešu valodā izraidīts no Vitebskas guberņas. No 1897 līdz mūža beigām Pēterburgā sv. Katrīnas baznīcas latviešu draudzes vikārs.

Piedalījies latgaliešu grāmatu izplatīšanā drukas aizlieguma laikā. Kopā ar baznīckungu Ignatu Šidlovski organizējis kontrafakcijas „Rožancs” (iespiesta 1891. gadā Viļņā ar viltotu 1857. gada cenzūras atļauju) iespiešanu, piedalījies tās izplatīšanā Asūnes draudzē. 1894 organizējis „Moceibas katoliškas” iespiešanu Helsinkos – aizvedis manuskriptu no Sanktpētburgas uz Helsinkiem. Iespējams, izdalījis Latgales latviešu zemniekiem arī citus iespieddarbus.

Lit.: Latkovskis D. Nacionālā atmoda Latgalē.  Rēzekne, 1999, 136.–140.lpp.

L. L.