Ubāns Konrāds Aleksandrs Kārlis (1893 31. dec. Rīgā – 1981 30. aug. turpat, apbed. Meža kapos) – gleznotājs, pedagogs, grafiķis, grāmatu grafiķis.

Dzimis dzelzceļnieka ģimenē. 1900–1902 mācījies Jēzus draudzes skolā, 1910 beidzis Odiņa tirdzniecības skolu. Mākslas izglītību guvis 1910 Odesas mākslas skolā, 1911–1914 Rīgas pilsētas mākslas skolā, 1915–1916 Penzas mākslas skolā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā, karojis 2. latviešu strēlnieku brigādē. Kara gaitā nonācis Krievijā.  1918 nogalē atgriezies Latvijā. 1920–1925 valsts mākslas muzeja direktora palīgs, 1925–1981 Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks.

Daiļrades galvenā joma – glezniecība. Grafikā ražīgi strādājis 1. pasaules kara laikā un 20. gadu sākumā, ekspresionisma ietekmes.

Pirmais darbs grāmatu grafikā (kopā ar N. Strunki) – zīmējumi spalvas tehnikā rakstu krājumam “Latvju strēlnieks” (1916). Pēc dažu gadu pārtraukuma 1920. gados atsācis darbību grāmatu mākslā. Zīmējis vākus latviešu autoru darbu izdevumiem: K. Skalbes “Kurzemē” (1920), A. Austriņa “Stāsti un miniatūras” (1920), J. Akuratera “Saules valgus” (1921) u “Latvijas balādes” (1922), V. Damberga “Dvēseles ritmi” (1921) un “Gaitniecības ceļi”(1922, 1925), V. Eglīša “Dvēseles varā (1921) un “Divas poēmas” (1921), A. Kurcija “Cīņa ar nezināmo” (1924). 20. gadu 2.pusē un 30.gados dalība grāmatu ilustrēšanā bija epizodiska  (E. Zālītes “Sila ziedi” (1934)).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1938) un Darba Sarkanā karoga ordeni (1967).

Lit.: Nodieva A. Konrāds Ubāns.  R., 1974; Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940. Stokholma, 1990. – 2. [sēj.]. 

V. Villerušs