Ulmanis Tenis (1869 1. (13. j.st.) apr. Burtnieku Kumpī – 1955 17. jūn. Edmontonas „Reddīrā” (Kanādā), apbed. Edmontonas kapos) – skolotājs, grāmatu tirgotājs, izdevējs un iespiedējs.
Dzimis zemnieka ģimenē. 1885–1890 mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, bijis semināra audzēkņu laicīgā kora diriģents, sniedzis publiskus koncertus. Skolotājs Ēveles draudzes skolā 1890–1892, pēc tam Matīšu draudzes skolā, tad 3 gadus Ēveles Pavulēnu pagastskolas vadītājs. No 1896 Valmieras baznīcas skolas pārzinis. 1900– 1908 Valmierā nodibinātās elementārskolas pārzinis. Piedalījies Valmieras sabiedriskajā dzīvē. 1913 Romanovu dinastijas svētkos uzaicināts par dziedāšanas skolotāju un kora vadītāju Valmieras pilsētas skolā, šos pienākumus turpinājis pildīt līdz 1916.
1915 U. ģimene pārcēlusies uz Pleskavas guberņu. U. palicis Valmierā, darbojies latviešu strēlnieku komitejā un bēgļu apgādāšanas komitejā. 1918 febr. arestēts un pārvests uz Valku, pēc tam izsūtīts uz Pleskavas guberņu un Jekaterinburgu. Pēc miera līguma noslēgšanas starp Vāciju un Krieviju reevakuēts un 18. apr. atgriezies Valmierā. Pēc tam no lielinieku vajāšanām bēdzis uz Rīgu, Liepāju un Vāciju. Latvijas valdība U. iecēlusi par Kuldīgas apriņķa rekvizīcijas un agrārkomisijas priekšsēdi. Nodarbojies ar mobilizācijas organizēšanu un strēlnieku apgādi. 1919 jūl. atgriezies Valmierā. Kā Zemnieku Savienības delegāts 1919 piedalījies Tautas Padomē. Kopā ar ģimeni dzīvojis Rencēnu „Vankās”. 1941 pēc mājas nacionalizēšanas U. bēdzis uz Rīgu pie dēla, bet vācu okupācijas laikā atgriezies Rencēnu mājās. 1944 devies trimdā uz Vāciju. 1949 izceļojis uz Kanādu, līdz mūža galam dzīvojis Reddīrā (pie Edmontonas).
1902 Valmierā, Rīgas ielā 27 atvēris grāmatu, rakstāmlietu un mūzikas instrumentu veikalu, kuru vadījusi viņa sieva. 1907 devies ceļojumā pa Eiropu, gūtos iespaidus pielietojis veikala labiekārtošanā. Pie veikala atvēris sietuvi, kurā nodarbinājis divus darbiniekus, un ierīkojis nelielu spiestuvi. Iespiedis grāmatas, kalendāru, plakātus, atklātnes, skatu kartes, vizītkartes, kā arī dažādu organizāciju statūtus, programmas u.tml. lietišķa rakstura sīkiespieddarbus. 1908 veikala vajadzībām no K. Treija nopircis namu Rīgas ielā 31, pārbūvējis to un blakus veikalam ierīkojis arī iebraucamo vietu. Pirmā Pasaules kara laikā 1915 tipogrāfijas iekārtu 8000 zelta rubļu vērtībā evakuējis uz Ribinsku, pēc tam uz Pēterburgu, kur tā vēlāk pazudusi. Pats turpinājis darbu Valmieras grāmatu veikalā. 1918 febr. lielinieki U. veikalu izpostījuši, un tas vairs nav atjaunots.
Ap 1907–1914 apgādājis vairākas mācību grāmatas: paša sastādītās ābeces „Atslēga. Ābece” (1907 un 1912) un „Vieglā ābece” (1913), R. Kaudzītes „Ģeogrāfiju tautskolām”( 1912), katehismu un „Bībeles pantu grāmatiņu” (1913), kā arī „Latvijas kalendāru 1914.gadam”(1913).
Lit.: Zīriņa I. Grāmatu izdevniecības un spiestuves Valmierā. No: Ko, tēvzeme, varu tev dot….Valmiera, 1999, 144.–151. lpp.; Rītiņš I. Skolotājs, grāmatu tirgotājs Valmierā un sabiedrisks darbinieks Tenis Ulmanis. Hanava u. c., 1947–1955. Rokraksts LNB R XA 377, 33.
Av.: Slud. Atbalss, nr. 1, 1906; Mūsu Laiki, III–IV, 1907. Latviešu grāmatu pasūtījumi Stefenhāgenam 1907 Rokraksts LNB R X 110, 5, 10, 164.–165. lp. Vidzemes adrešu grāmata 1909.
L. Limane
