Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Dukaļskis Miķelis (1871 14. martā Varakļānu pag. Darvinieku c. – 1957 10. maijā Preiļu raj. Aglonā)– katoļu garīdznieks, latgaliešu rakstu iespiešanas aizlieguma laika garīgu grāmatu autors, apgādātājs un izplatītājs, katoļu literatūras garīgais cenzors.

 Dzimis zemnieka ģim. 1882–1885 mācījiesVarakļānu pagastskolā., 1886-1890 Pēterburgas Sv. Katrīnas proģimnāzijā 1891-1895 Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā un 1895-1898 Pēterburgas Garīgajā akadēmijā. 1898 teoloģijas maģistrs un iesvētīts par garīdznieku, darbojās pie dekāna V. Čečota Sv. Staņislava draudzē. 1899 okt. pārcelts uz Rīgu pie Sāpju Dievmātes baznīcas.  Bijis Rīgas Aleksandra vīriešu un Lomonosova sieviešu ģimnāziju un citu skolu ticības mācības skolotājs. Dzīvojis Bolderājā, kur privāti mācījis latviešu katoļu bērnus. Pēc viņa iniciatīvas un ar materiālu atbalstu  tika uzbūvēta Bolderājas katoļu baznīca. Rīgā darbojās Latviešu izglītības biedrībā un vairākās katoļu biedrībās, dibināja privātas katoļu skolas. 1911 iecelts par Sāpju Dievmātes baznīcas prāvestu. No 1914 Pēterburgas katedrāles, t.i. Jaunavas Marijas baznīcas,  administrators, vēlāk  paaugstināts par kanoniķi. 1917 piedzīvoja lielinieku vajāšanas, tāpēc bēga uz Latgali, tad Rīgu, 1918 uz Angliju. 1920 atgriezās Latvijā. 1920-1922 prāvests Tērbatā. 1922 strādā Subates draudzē, no 1923 Līvānos, no 1924 Kārsavā, no 1926 Barkavā, apkalpo arī Madonas, Ļaudonas un Lubānas draudzes. Organizējis Madonas katoļu baznīcas būvi.  Bijis Varakļānu dekāns (1943-1944 un 1948-1951), 1944-1948 Rīgas Metropolijas kūrijas kanclers. Pēdējā darba vieta Aglonā 1951-1954 prāvests un dekāns, 1954-1957 rezidents. Pēc 1945 sastādījis baznīcas kalendārus, sagatavojis materiālus ticības mācības pasniegšanai. Apbedīts Aglonas draudzes kapos.

   Sacerējis un sastādījis garīgu literatūru: „Mōceiba katōliška un vajadzeigōkas lyugšonas dēļ kristeitu ļaužu”(1894), „Goreiga maize dēļ ticeigim katoļim” (1901), „Gondar par grākim” (1903), „Goreigas apdūmošonas” (1907).  Stāsta žanra aizsācējs latgaliešu literatūrā. Didaktiskus stāstiņus publicējis „Katoļu māju kalendārtā” (1898-1904).  Pēc drukas aizlieguma atcelšanas daiļliteratūras sacerēšanai nav pievērsies.

   Drukas aizlieguma laikā pats organizējis savu darbu izdošanu. 1892 , mācoties seminārā, uzraksta grāmatu “Moceiba katoliška”, kura izmantojotHelsinku mācītāja Pētera Petkeviča palīdzību 1894 ar viltotu iespiešanas gadu (1862)  tiek iespiesta Helsinkos 10000 lielā tirāžā. Organizējis minētās kontrafakcijas un citu izdevumu  izplatīšanu Latgalē, izplatījis arī citu autoru grāmatas Latgales latviešu vidū. Literatūrā minēts, ka ar viņa un S. Tukiša gādību Helsinkos 1892 pirmoreiz ticis iespiests arī viņa sastādītais krājums „Goreiga maize”  ar 1861. gada Viļņas cenzora P. Kukoļņika atļauju, taču  trūkst  ziņu par šāda izdevuma eksistenci. Bibliogrāfiem bijis zināms tikai šīs grāmatas 1901. gada pārstrādāts un papildināts izdevums, cenzēts un apgādāts Rīgā, domājams, paša autora, iespiests Pēterburgā.  Rīgā organizējis arī J. Jasinska  darba tulkojuma „Gondar par grākim” (1903) izdošanu. Drukas aizlieguma laikā organizējis savu izdevumu, kā arī J. Šteinberga „Katoļu māju kalendāra” nogādāšanu un izplatīšanu Latgalē.

1904-1918 katoļu garīgās literatūras cenzors.

 Lit.: Miķelis Dukaļskis // Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti (Līdz 1944.gadam). R.,1995, 38.-43.lpp. Miķelis Dukaļskis // Latkovskis D. Nacionālā atmoda Latgalē.  Rēzekne, 1999, 199-206. lpp.

L.Limane

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.