Vītols Eduards (1877 24. okt. (5. nov.) Katvaros – 1954 7. janv. Rīgā) – preses grafiķis, mākslinieks.

Dzimis muižas pārvaldnieka ģimenē. Mācījies Limbažu apriņķa skolā, Limbažu pilsētas skolā. Mākslas izglītību guvis Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Sanktpēterburgā (1896–1901). Papildinājies Parīzē, Minhenē. 1903–1918 skolotājs Pēterburgā, Marijas un Aleksandra teātra dekorāciju mākslinieka palīgs. 1918–1935 dekorators Nacionālajā operā Rīgā. Pedagogs LMA (1922–1932), VMA (1946–1954), LU Arhitektūras fakultātē (1937–1940). 1941–1944 Valsts Mākslas muzeja zinātniskais līdzstrādnieks. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Teātra dekorāciju glezniecībā un stājglezniecībā konsekvents romantiskā reālisma pārstāvis. 20.gs.sākumā jūgendstila ietekmē. Izstrādājis metus porcelāna apgleznojumiem. Projektējis mēbeles, rotaslietas un keramikas izstrādājumus. Zīmējis karikatūras žurnālam “Svari” (1906–1907).

Sadarbojies ar J. Ozola apgādu Cēsīs – zīmējis vākus vairākām grāmatām (J.Raiņa “Vētras sēja” 1905, G. Merķeļa darbi 1905,1906).

Lit.: Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940. 1. Stokholma,1988.  Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940.  R.,1986.; Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmija. R.,1989.

V. Villerušs