Zālīte Pēteris (1864 1.dec. Raunas pag. Sīļos – 1939 18.aug. Rīgā, apbedīts Lielajos kapos Rīgā) – žurnālists, filozofs, grāmatu izdevējs.

Dzimis saimnieka ģimenē. 1879 beidzis Raunas draudzes skolu, pēc tam 6 gadus strādājis tēva mājās Raunas pagasta „Dreikās”. Turpinājis izglītību Cēsu apriņķa skolā,  Rīgas guberņas ģimnāzijā. 1889 uzsācis teoloģijas, filozofijas, dabas zinātņu studijas Jēnas, Berlīnes un Pēterburgas universitātēs.

1893–1905 strādājis laikrakstā „Mājas Viesis”, 1895–1905 žurnālā „Mājas Viesa Mēnešraksts”, 1898–1903 laikrakstā „Dienas Lapa”. Pēc 1. pasaules kara aktīvs sabiedriski politisks darbinieks. 1919–1934 LU mācībspēks, no 1921 filozofijas profesors. Latvijas Kanta biedrības priekšsēdētājs.

Pirmā publikācija „Par latvju tautas dzeju, sevišķi par apdziedāšanos” (Balss, 1890, 3.–24.janv.). Publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, periodiskajos izdevumos, 20 grāmatu un brošūru filozofijas, literatūrzinātnes u.c. nozarēs.

1907 apgādājis savu darbu „Baltijas agrārjautājums” un „Cīņā dēļ patiesības” izdevumus,  1935 un 1937 – autobiogrāfiskos sacerējumus.

 Savācis lielu zinātnisko grāmatu krājumu, kas saskaņā ar īpašnieka testamentu nonācis  LU bibliotēkā.

Lit.: Zālīte P. Prof.Dr.phil.Pētera Zālītes dzīve un darbi. Pašbiografija. R.,1937. Zālīte P. Mani memuāri. 1.–3.  R.,1935.  Pēteris Zālīte : kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. Redaktore, sastādītāja Ināra Cera. Rīga, 2008.

L. Limane