Zariņš Rihards (1869 15. vai 17. (27. vai 29. jūn.) Viļķenē – 1939 21. apr. Rīgā, apbedīts Rīgā Meža kapos) – daudzpusīgs grafiķis, ornamentists, publicists, pedagogs.

Dzimis muižas pārvaldnieka ģimenē. Skolas gaitas sācis Līgatnē. Pēc vecāku pārcelšanās uz Latgali mācījies Kurzemes bruņniecības skolā Grīvā. Pirmos padomus mākslā saņēmis no arhitekta V. Neimaņa Daugavpilī. Mākslas izglītību guvis Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1886) un Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1887–1895) Sanktpēterburgā. Ieguvis ārzemju stipendiju un 1896–1899 papildinājies Austrijā, Vācijā, Francijā. 1899–1919 strādājis Krievijas Valstspapīru spiestuvē Pēterburgā. 1921–1935 LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītājs. Viens no latviešu nacionālās grafikas pamatlicējiem, vairāku tās nozaru (grāmatu grafikas, ekslibru, lietojamās grafikas) iedibinātājs latviešu profesionālajā mākslā. Jaunībā vācu vēlīnā romantisma, jūgendstila ietekmes. Stājgrafikā vēlāk kopis nacionālo romantismu un tradicionālu reālismu. Strādājis dažādās zīmējuma tehnikās, asējumā un litogrāfijā. Lielu vērību pievērsis ornamentam, kompilējot dažāda stila un rakstura rotājumus. Etnogrāfisko studiju rezultātā izstrādājis individualizētu ornamentu

1919–1933 Latvijā Valstspapīru spiestuves direktors 1919 . Spiestuve ieguvusi nomā A. Groseta grafisko mākslu iestādi Mārstaļu ielā, bet 1920 valdība nopirkusi J. Dālfelda tipogrāfijas vajadzībām celto ēku Maskavas ielā 11, kur iekārtotas gravēšanas, fototehnikas un galvanoplastikas darbnīcas, saliktuve un sietuve. Uzņēmums iespiedis naudas zīmes, markas, vērtspapīrus, kā arī sevišķi labas kvalitātes iespieddarbus.

Grāmatu grafikā orientējies galvenokārt uz folkloru un tai tematiski tuvu oriģinālliteratūru. Praktizējis spalvas zīmējumu. Grāmatu ilustrācijas risinājis tradicionāli reālistiski, agrīnajos darbos jaušama jūgendstila ietekme (“Mūsu tautas pasakas” 1903 un 1909, “Bārenīte un mātes meita” 1910). Zīmējis vākus, titulvinjetes, karikatūras un ilustrācijas (žurnāli “Austrums”, “Svari” (1906, 1907), avīze “Dryva”) periodiskajiem izdevumiem.

Lit.: Karulis K. Grāmatniecība neatkarīgās Latvijas sākumgados. Grāmata, nr. 3 (1991), 86.–90. lpp  Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940. R.,1986.; Siliņš J. Latvijas māksla 1800–1940. 2. Stokholma,1980. Villerušs V. Riharda Zariņa agrīnais devums preses grafikā. Grāmata. R., 2000.

V.Villerušs