Zegners Jānis (1884 5.dec.Rīgā–1933 9. dec.Smiltenē, apbedīts Vecajos kapos) – preses grafiķis, gleznotājs, medaļists, skolotājs.

Dzimis kurpnieka ģimenē. Mācījies Rīgas Jāņa baznīcas draudzes skolā.  Bez sistemātiskas izglītības mākslā. Apmeklējis J. Rozentāla studiju Rīgā. Papildinājies Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Sanktpēterburgā (1902–1905). Ilgstoši strādājis par zīmēšanas skolotāju Smiltenē. Piekopis bohēmisku dzīves veidu.

Gleznojis galvenokārt ainavas. Grafikā praktizējis tušas tehniku (galvenokārt spalvas zīmējumu). Mākslas metode – tradicionāls reālisms. Jūgendstila ietekme. Zīmējis grāmatu vākus, ilustrācijas un vinjetes (vāki un ilustrācijas: Aspazijas “Spoži sapņi” (1909), Sudrabu Edžus “Kopoti raksti” (1910,1), “Zivs spēks–dieva palīgs” (1913); vāki: V. Plūdoņa “Fantāzija par puķēm” (1911), J. Kārkliņa “Lāpa” (1911), J. Poruka “Brūklenāju vainags” (1907). Apgāda “Strēlnieks” zīmes autors (grām. J. Akuratera “Astras”, 1909).

Lit.: Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940. R.,1986; Siliņš J. Latvijas māksla 1800–1914  2.  Stokholma,1980.

V. Villerušs