Dūnis Jānis (1891, 23. (vai 22.) jūl. Valmieras apr. Ozolu pag. – 1943,29. janv. Tomskas apgab. Aļeksandrovas raj. Razdoļnijas c. (Krievijā)) - grāmatu apgādātājs, spiestuves un veikala īpašnieks.

Dzimis drēbnieka ģimenē. 1900 ģimene pārceļas uz Valmieru. Mācījies Valmieras tirdzniecības skolā, pēc tam apguvis fotogrāfa amatu. 1911 atvēris fotodarbnīcu Valmierā uz brāļa Kārļa Dūņa vārda, jo uz sava vārda vairījies reģistrēt uzņēmumu, iespējams, tādēļ, ka bijis saistīts ar  revolūcijas notikumiem. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā, piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās partizānu pulkā. Aktīvi darbojies dažādās Valmieras  biedrībās. 1941 izsūtīts uz  Sibīriju. Miris izsūtījumā.

1912 atvēris grāmatu veikalu Valmierā Jurģu ielā, kuru tāpat kā vēlāk nodibinātos  citus grāmatniecības uzņēmumus, reģistrējis ar brāļa Kārļa Dūņa^ vārdu. Ap 1915-1916 nopircis no E.G. Treija nelielu spiestuves iekārtu, ko izvietojis Rīgas ielā 21, pielāgojot spiestuves vajadzībām nepabeigtu sētas māju, 1917 ēku ieguvis savā īpašumā. Kamēr D.  bijis armijā, uzņēmumu vadījis brālis Kārlis. Pēc kara D. atsāk  darbību Valmierā, kā arī iekārto spiestuvi un veikala filiāli Cēsīs Rīgas ielā 20, kuru vada K. Dūnis.  Grāmatu un rakstāmlietu tirgotavās tiek piedāvātas grāmatas latviešu, krievu un vācu valodās, ir antikvāro grāmatu nodaļa, pieņem iespiešanas un iesiešanas pasūtījumus. 20. g. vidū D. tipogrāfijā nodarbināti 60 strādnieki un uzstādītas  jaunāko konstrukciju mašīnas. Spiestuvē ir moderni burti, tā var izpildīt dažādus iespiedumus, ir foto-, cinkogrāfija un gaismas drukātava. Tehniskais nodrošinājums ļauj izpildīt iespieddarbus labā poligrāfiskā līmenī.  Piesaistot uzņēmumam māksliniekus E. Brencēnu, A. Apsīti, P. Kundziņu, J. Saukumu, J. Spriņģi, D. Drauli, nodrošina izdevumiem profesionālu māksliniecisko apdari. 20. gados te iespiesta V. Krūmiņa zīmētā Latvijas karte, izgatavota viena no pirmajām Latvijas Republikas pastmarkām ar E. Brencēna zīmējumu.  Bez grāmatām spiestuve izgatavo vietējas nozīmes afišas, avīzes un citus pasūtījuma iespieddarbus. 1940 uzņēmums pārceļas uz jaunu namu, bet drīz tiek nacionalizēts.

Ar izdevējdarbību J. Dūnis nodarbojās no 1917, sākumā izdeva lugas, F. Krastiņa vācu valodas mācību grāmatu. Apgāda ražīgākais posms - 20. gadu pirmā puse. Dūnis laiž klajā mācību literatūru, daiļliteratūru, praktiskas grāmatas. 1924 izdevis ap 40 mācību grāmatu izdevumu, tikpat lugu. Popularitāti iemantoja viņa izdotās mācībgrāmatas  - A. Ivana “Vadonis reliģijā un ētikā” (1931) un J. Līgotņa “Latviešu literatūras vēsture” (1925-26), dzejas antoloģijas “Dzīves ziedonī” (1926) un “Dzīve un dzeja” (1923), kalendārs “Imantas Laika grāmata” (1919-1937).

1930. gados, grāmatizdošanai koncentrējoties Rīgas lielajos apgādos, D. izdevējdarbības apjoms un  izdevumu īpatsvars latviešu grāmatprodukcijā ievērojami mazinājies.  Iznāk kalendāri, kā arī gadā  vidēji pa vienai jaunatnei un bērniem domātai grāmatai.

Līdz  1933 D. izdevumi tika publicēti ar brāļa Kārļa vārdu, tikai pēc tam parādās iespieddarbi ar J. Dūņa vārdu. Lai nošķirtu Valmieras J. Dūņa iespieddarbus no K. Dūņa Cēsīs pagatavotajiem, jāvadās pēc iespiešanas vietas: Jāņa Dūņa Valmierā izdotajās grāmatās vispirms minēta Valmiera, tad Cēsis, bet  Kārļa Dūņa izdevumos vieta norādīta pretējā secībā.

Lit.: R. Dūnis. Grāmatām veltīts mūžs  // Liesma, 1989,  4.–10. martā.; Toms V. Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca. Cēsis, 2003.

Il. : J. Dūņa portr. min. avotā.

L.L. 2001.