Zirnītis Jānis (1884 21, jūl. Biržu pag. – 1939 7. janv. Magadanā (Krievijā), segvārdi Arķivārs, Jēkabs Žilinskis) – partijas darbinieks, nelegālās literatūras iespiešanas un izplatīšanas organizators.

Dzimis zemnieku ģimenē. Strādājis par rakstvedi Jēkabpilī. Uzsācis nelegālu revolucionāru darbību, noorganizējis pulciņu „Pūce“.  1903–1904 mācījies  Pēterburgas universitātē. No 1905 Rīgā nodevās revolucionāram darbam LSD ietvaros. Vairākkārt arestēts, emigrējis uz Somiju, taču atkal atgriezies Rīgā.1909 notiesāts uz 6 gadiem katorgā, 1915 nometināts uz mūžu Irkutskas guberņā. 1917 febr. atbrīvots, atgriezies Rīgā un darbojies LKP pagrīdē, pārzinājis nelegālo iespiešanas tehniku. 1919 LKP biroja vadītājs, Rīgas izpildu komitejas kloceklis, LKP CK preses sekretārs. 1920–1921 darbojies kā LKP pārstāvis Lietuvā, Vācijā, Rietumeiropā. Strādājis PSRS vēstniecībā Berlīnē, 1925–1927 tirdzniecības pārstāvis Londonā, pēc tam padomju valsts darbinieks PSRS. 1939 kļuvis par staļinisko represiju upuri.

1905 pārzinājis sociāldemokrātiskās literatūras saņemšanu no ārzemēm, tās sadali un glabāšanu, šķirojis, saiņojis un nodevis tālāk izplatīšanai nelegālo literatūru,  pārzinājis sešas slepenās noliktavas. Augot pieprasījumam pēc sociāldemokrātiska satura literatūras un revolucionārajām dziesmām, organizējis šādu izdevumu iespiešanu. Iespiedis piecos konspiratīvos dzīvokļos, kur strādājuši 25 profesionāli tehniķi. Tā kā tehnika bija primitīva, Zirnītis slepenajos dzīvokļos izveidoto salikumu nogādājis uz Oto Rāmīša spiestuvi, kur pats kopā ar J. Nāgeli vai citiem uzticamiem cilvēkiem iespiedis nelegālos izdevumus ar ātrspiedēm. Tādā veidā īsā laikā varēja izgatavot iespieddarbus lielos metienos, piemēram, laikraksts „Cīņa“  un revolucioonārās dziesmas tika iespiestas 10 000 eksemplāru lielā metienā vienas nakts laikā. 1905 novembrī streika laikā skrejlapas iespiestas pat dienas laikā. Zirnītis meklējis arvien jaunas tehniskas iespējas, kā pavairot nelegālos izdevumus. 1907 tika izgatavoti arī iespiedformu stereotipi, ko nogādāja uz Pēterburgu, kur, uzrādot viltotu izdošanas atļauju, laikraksts „Cīņa“  iespiests legālā tipogrāfijā.

Pēc revolūcijas Zirnītis rūpējies par nelegālās literatūras saglabāšanu nākamajām paaudzēm, sakomplektējis šo literatūru 10 sējumos un izsūtījis uz Briseli, Berni, Ženēvu un Londonu, kur atradās LSD CK arhīvs.

Av.: LME, 3.sēj.,786. lpp. Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata. 1. sēj., 1. d. R., 1976, 156–158. lpp.

L. L.