Ansons Fricis (1899 28.okt. Bikstu pag. (Tukuma apr.) – 1941) – preses un grāmatu izdevējs un iespiedējs.

Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Bikstu pamatskolā, Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolā un Latvijas kara skolā. 1916–1917 strādājis bēgļu organizācijās un Zemnieku Savienības birojā Valkā. Šajā laikā iepazinies ar Brastiņu ģimeni (Auguste Brastiņa vēlāk kļuva A. dzīves biedre ) un  Kārli Ulmani. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās Rīgas 6. kājnieku pulkā un Liepājas 1. kājnieku pulkā. 1920 kā leitnants piekomandēts valsts kancelejai, bijis K. Ulmaņa adjutants. No 1921 Zemnieku Savienības biedrs.

Pēc 1920  pievērsies profesionālam darbam preses un grāmatniecības jomā, strādājis Zemnieku Savienības spiestuvē, vēlāk  laikraksta „Brīvā Zeme” administratīvās nodaļas vadītājs. 1924 izveidojis akciju sabiedrību „Zemnieku Domas” (kopā ar Kārli Ulmani, Zigfrīdu Annu Meierovicu, Jūliju Druvu un Edvardu Virzu). Sabiedrība nodarbojās ar lauksaimniecības literatūras, t. sk. sēriju „Lauksaimnieka bibliotēka” un „Zemnieka gada grāmata” (1922–1935) izdošanu, apgādāja A. Grīna, K. Ulmaņa, E. Virzas u. c. latviešu autoru darbus. Akciju sabiedrībai   bija savs veikals.  A. bijis arī izdevniecības – akciju sabiedrības „Zeme”direktors rīkotājs.

Uz Zemnieku Savienības spiestuves (Rīgā Elizabetes ielā 14a) pamata izveidojis akciju sabiedrību „Rota” – 1930. gados vienu no modernākajiem  un plašākajiem grāmatrūpniecības uzņēmumiem Latvijā un Baltijas valstīs. 1934 –1935 jaunuzceltais „Rotas”  spiestuves nams atradās Blaumaņa ielā 38/40, filiāles Daugavpilī un Jelgavā.  1933  juridiski pastāvēja A. vadībā, praksē viņš kārtoja uzņēmuma tehniskās lietas.  

„Rotā” iespiesti vairāki vadošie laikraksti („Brīvā Zeme”, „Rīts”, „Sējējs” u.c.), žurnāli,  grāmatas - pārsvarā lauksaimniecības literatūra un juridiski teksti. Izdevējdarbībā un tipogrāfa darbā A. lielu vērību pievērsis darba kvalitātei, uzskatījis šo nozari ne tikai par peļņas avotu, bet arī par kultūras nozari.

A. bijis Rīgas Rūpnieku biedrības Grāmatrūpniecības sekcijas vecākais, Latvijas zemnieku kredītbankas valdes loceklis, Latvijas Rakstu un mākslas kameras un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis.

Padomju opupācijas laikā 1940 17. sept. apcietināts, ieslodzīts Rīgas centrālcietumā, kur pratināts, notiesāts, miris ceļā uz soda izciešanas vietu.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu (1932) un Viestura ordeni (1938).

Lit. : Grāmatrūpnieks Fricis Ansons. Dobele, 1991. (arī portrets). Grāmatrūpnieks Fricis Ansons. Grāmatu Apskats, nr. 15 (1994), 26.–27. lpp.

L.Limane