Caune Voldemārs (1890 26. apr. Kalncempju pag. (Valkas apr.)–1944 11. febr. Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) – bibliotēku darbinieks, žurnālists.
Dzimis drēbnieka ģimenē, vecāki pārcēlušies uz Rīgu, 1900–1904 mācījies Sv. Ģertrūdes zēnu pamatskolā, 1904–1907 Rīgas pilsētas reālskolā. 1905. gada revolūcijas dalībnieks. No 1906 Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs. 1907–1909 ieslodzījumā Rīgā, 1914 izsūtīts uz Narimu (Tomskas guberņā Krievijā), līdz 1918 dzīvojis Tomskā, Sanktpēterburgā un Maskavā. 1915–1916 iekārtojis bibliotēku Narimā, 1918 strādājis par bibliotekāru Maskavā un papildinājis zināšanas bibliotekāru kursos A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē.
Pēc atgriešanās Latvijā 1919–1923 Liepājas pilsētas bibliotēkas pārzinis. 1923–1934 Latvijas Valsts bibliotēkas bibliogrāfijas un kataloģizācijas nodaļas vadītājs. 1934 maijā sociāldemokrātiskās darbības dēļ apcietināts un nometināts Liepājā. 1940 J. Bartuševska antikvariāta, 1941 Valsts apgādniecību un poligrāfijas uzņēmumu pārvaldes, no 1943 Rīgas 1. antikvariāta darbinieks.
Žurnālista darbība vairāk saistīta ar sociāldemokrātiskajiem izdevumiem, rakstu tematika – revolucionārās kustības vēsture un bibliotēku darbs. Pirmā publikācija laikrakstā „Strādnieku Avīze” (Petrogradā, 1917, 7. jūl). 1918 raksti „Strādnieku Balsī” (Maskavā), 1920.–1930. gados publicējies „Strādnieku Avīzē” (Liepājā), „Sociāldemokrātā”, „Domās”, „Latvju Grāmatā”. 1925–1926 žurnāla „Ārpusskolas Izglītība” redakcijas komisijā, 1927–1934 „Latviešu konversācijas vārdnīcas” līdzstrādnieks. Sarakstījis vairākas grāmatas par savām revolucionāra gaitām („Konspiratora piezīmes” (1931), „Nodevēja mūžs” (1931), „Sibīrijas mežos’ (1933), sastādījis krājumu „1905. gada revolūcija Alūksnes un Smiltenes novadā” (1930)
Darbojies Latvijas Vēstures pētīšanas biedrībā, bijis Latvijas kara muzeja arhivārs, 1928–1936 Rīgas pilsētas domnieks, bijis Saeimas vēlēšanu iecirkņa priekšnieks.
Latvijas bibliotēku vēsturē nozīmīgs praktiskais ieguldījums un publikācijas dažādās nozares darba jomās: bibliogrāfijā, katalogu un krājumu organizācijā, bibliotēku tīkla izveidē un attīstībā, bibliotēku darba organizācijā.
Sagatavojis „Autoru tabeļu” un „Decimālās klasifikācijas” izdevumus (abi 1920).
Liepājas pilsētas bibliotēkā ieviesis decimālo klasifikāciju un pārkārtojis grāmatu izvietojumu sistemātiski–alfabētiskā secībā, izveidojis abonementu un Latvijā pirmo bērnu nodaļu.
Valsts bibliotēkā (no 1991 Latvijas Nacionālā bibliotēka) bibliogrāfijas un kataloģizācijas nodaļas vadītājs. Viņa vadībā bibliotēka izveidojās par nacionālās reģistrējošās bibliogrāfijas centru ar bibliogrāfisko izdevumu sitēmu, kurā ietilpa: periodikas analītiskais rādītājs „Latviešu zinātne un literatūra” (kārtējā un retrospektīvā sērija) un jauno grāmatu rādītāji (no 1927 ar nosaukumu „Valsts bibliotēkas biļetens”). Uz „Valsts bibliotēkas biļetena” bāzes bibliotēka laida klajā iespiestās kataloga kartītes. Nodaļa organizēja un veidoja Valsts bibliotēkas sistemātisko un alfabētisko katalogu.
Sastādījis vairākus tematiskus bibliogrāfiskus rādītājus, presē publicējis jaunieguvumu sarakstus un statistiskus pārskatus par iespiedprodukciju. Bibliotēku darba profesionālie jautājumi aplūkoti C. grāmatā „Bibliotēkas iekārta” (1929).
No 1923 Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes loceklis, sekretārs, 1928–1934 priekšsēdētājs, pārstāvējis Bibliotekāru biedrību Latvijas Bibliotēku padomē, piedalījās izstāžu un pasākumu organizēšanā, starptautiskajās konferencēs un kongresos, organizēja profesionālās ekskursijas.
Rakstos, runās un referātos par tautas bibliotēku attīstību un bērnu bibliotēkām izteicis domas par bibliotēku tīkla izveidi, bibliotēku iekārtošanu, komplektēšanu, katalogiem, decimālo klasifikāciju, iespiesto kartīšu nepieciešamību unbibliotēku darba racionalizēšanu, darbinieku materiālo un tiesisko statusu un darba kvalitāti.
Lit. : Brempele A. Bibliogrāfa atcerei. Karogs, nr. 4 (1975). Ģērmanis A. Voldemārs Caune. Latvju Grāmatnieks, nr. 3/4(1944). Izvestnija M. Bibliotekārs un bibliogrāfs Voldemārs Caune. Latvijas Nacionālās bibliotēkas raksti, 19. Rīga, 1994.
L. Limane
