Ausējs Longins (1885 30. okt. Pededzes pagastā – 1942 9. jūn. Usoļlags, PSRS) –pedagogs, grāmatu izdevējs.
Dzimis zemnieka ģimenē. Mācījies Alūksnes draudzes skolā, 1899–1900 Pleskavas reālskolā, 1900–1906 Pleskavas klasiskajā ģimnāzijā, 1906–1910 Pēterburgas universitātes matemātikas fakultātē. 1910 skolotājs K. Millera reālskolā Cēsīs, no 1911 pārzinis. 1919–1924 Izglītības ministrijas Skolu departamenta direktors, 1921 Latvijas Republikas Izglītības ministrs. 1921–1940 Latvijas Universitātes docents.
Sabiedriski politiskās aktivitātes: 1917 Vidzemes zemes padomes loceklis, 1918 Cēsu pilsētas galva, 1925 Rīgas pilsētas domnieks un Skolu valdes loceklis, 1928–1931 Saeimas deputāts un Izglītības komisijas priekšsēdētājs.
1934–1936 Rīgas pilsētas jaunatnes un arodu piemērotības pētīšanas institūta vadītājs. Darbojies skolotāju profesionālajās organizācijās (Latvijas Nacionālo skolotāju savienības priekšsēdētājs, Rīgas latviešu skolotāju biedrības biedrs, Latvijas vidusskolu skolotāju biedrības dibinātājs un biedrs). Publikācijas presē no 1910. Matemātikas mācībgrāmatu autors (Algebra (1918), Ģeometrija (1920), Dzīve skaitļos (1924) u. c.). Tulkojis un rediģējis grāmatas un periodiskus izdevumus.
1919 iesaistījies žurnāla „Kultūras Vēstnesis” izdošanā, 1921–1934 laikraksta „Latvis” redakcijas loceklis un līdzizdevējs. 1927–1930 žurnāla „Burtnieks” redaktors un izdevējs. Vairākkārt pievērsies izdevējdarbībai. 1918 Cēsīs kopā ar citiem sabiedriskiem darbiniekiem un skolotājiem (T. Zeiferts, J. Grīns,O. Jēpe u. c.) nodibinājis mācību grāmatu apgādu „Skola”, plānojis izdot arī zinātnisko literatūru. 1918–1924 apgāds laida klajā paša Ausēja, kā J. Grīna, J. Bicka, T. Zeiferta, A. Baloža u. c. darbus, kopā ap 30 grāmatu. 1926 Rīgā nodibināja apgādu „Rīts”, kas izdeva vairākas jaunatnes audzināšanai veltītu grāmatu sērijas, t. sk. „Pedagoģiskā bibliotēka”, „Cilvēks un sabiedrība” kurā iekļauti arī paša apcerējumi („Dzīves dzelzs likums” 1935, „Ceļi uz laimi” 1939 u. c. ) Grāmatu virknē „Zelta sērija” tika iekļauti cittautu literārie darbi jaunatnei – g. k. piedzīvojumu tulkotā literatūra, kā arī oriģinālromāni un stāsti, rakstu krājumi, pedagoģiskā literatūra. A. pats veidoja apgāda izdevumu repertuāru, lasot darbu oriģinālus angļu, franču, krievu, vācu un klasiskajās valodās. 1935–1936 apgāds darbojās ar nosaukumu „Jaunais Rīts”.
1926–1936 A. apgādājis ap 60 grāmatu, atsevišķas grāmatas izdevis arī pēc 1936 ( Matemātikas metodika (1939), paša darbus u. c).
1927 apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1940 padomju režīma represēts, 1941 deportēts uz Sibīriju,kur tika apsūdzēts par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā un nošauts.
Lit. : Atmiņu gaismā. Kalamazū, 1990, 101.–106. lpp. (Il. :portr. ). Grīns J. Redaktora atmiņas. [Stokholma], 1968, 57–59. lpp. Karulis K. Grāmatniecība neatkarīgās Latvijas sākumgados. Grāmata, nr. 1 (1991), 87.–90. lpp. Pedagoģiskā doma Latvijā no 1890. g. līdz 1940. g. Antoloģija. R. , 1994,181.–187. lpp. Longins Ausējs. Reliģiski filozofiskās idejas Latvijā 20. gadsimta 1. puse. Otrā grāmata Dieva ideja. Red. S. Krūmiņa–Koņkova. R. , LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 173.–181. lpp.
L. L.
