Freivalds Osvalds (1905 5. jūnijā Skujenes pag. – 1975 10. dec. Upsalā (Zviedrijā)) – publicists, bibliotekārs.

Dzimis zemnieku ģimenē. 1921–1925 mācījies V. Olava komercskolā, 1925–1931 studējis lauksaimniecību Latvijas Universitātē. 1928–1935 strādājis žurnālā „Jaunā Balss”, 1933–1935   redaktors. 1930. gados darbojies studentu biedrībās, pretalkohola kustībā.  Otrā pasaules kara laikā Iekšlietu ģenerāldirekcijas, „Tautas palīdzības” informācijas daļas un apgāda darbinieks, organizējis latviešu bēgļu kustību. 1944 emigrējis uz Zviedriju, asistents Lundas universitātes Slāvu valodas katedrā, vēlāk strādnieks un elektroķīmijas laboratorijas vadītājs. Iesaistījies  trimdas sabiedriski politisko organizāciju (Latviešu Nacionālajā fonds, Latvijas Centrālajā padome, „Daugavas vanagi” u. c. ) darbībā.

Pirmā publikācija 1926. Rakstījis stāstus, ludziņas, publicistiskus sacerējumus Grāmatas: „Rokas grāmata biedrību darbiniekiem” (1937),  „Lielā sāpju draudze” (1943), „Kurzemes cietoksnis”  (1–2, 1954), „Latviešu politiskās partijas 60 gados”  (1961) u. c.

1938–1940 Rakstu un mākslas kamerā bibliotekāru eksaminācijas komisijas loceklis.  1934–1940 Rīgas pilsētas 8. bibliotēkas vadītājs, 1940–1941 Rīgas pilsētas 2. bibliotēkas darbinieks. 1941–1942 Rīgas pilsētas  Bibliotēku centrāles direktors. Bibliotēku darba nozarē grāmata „Ģimeņu bibliotēku iekārtošana” (1939).

Lit. : Osvalds Freivalds piecdesmitgadnieks. Latvju Vārds, nr. 18 (1955), 25. maijā. Šilde A. Vēsturisku notikumu dokumentētājs. Latvija, nr. 22–23 (1975), 21. jūn.

L. L.