Pētersons Jūlijs (1880 19. nov. Blomes pag. Cūkgalvas krogā – 1945 8. aug. Kanskā, apbedīts masu kapos) – rakstnieks, spiestuves īpašnieks.
Dramaturga P. Pētersona tēvs. Dzimis krodzinieka ģimenē. No 1888 mācījies Bilskas pagasta Pauzuļu skolā, pēc tam Smiltenes draudzes skolā un K. Millera reālskolā Cēsīs. 1898 nokārtojis aptiekāra mācekļa eksāmenu un iestājies darbā Smiltenes aptiekā. 1902 nokārtoja aptiekāra palīga eksāmenu Maskavā un strādāja Krievijas aptiekās Staškovā un Pleskavā. 1906–1909 studēja farmāciju Maskavas universitātē. 1909 atgriezās Latvijā. Vasarās aptiekas vadītājs Majoros, ziemās nodevies rakstniecībai. No 1930 tiesu izpildītājs Rīgas Apgabaltiesā. 1944 novembrī apcietināts, pratināts. Miris ieslodzījumā Kanskā (Krievijā).
Publikācijas laikrakstos no 1902. Rediģējis žurnālus „Dadzis”(1912) un „Lietuvēns” (1913–1915, 1917). Pazīstams kā lugu rakstnieks, darbi uzvesti Latvijas teātros 1906–1943. Rakstījis arī stāstus, tulkojis K. Hamsuna, G. Hauptmaņa u. c. darbus.
1919 Rīgā uz sīko kara laikā sapostīto spiestuvju bāzes izveidojis tipogrāfiju agrākās tipogrāfijas „ Darbs” telpās Parka (tagad A. Kalniņa) ielā 3. Spiestuve uzsākusi darbu 1919 26. jūlijā. Iespiedis A. Gulbja u. c. apgādu pasūtījumus. Vēlāk pārcēlies uz plašākām telpām Suvorova (tagad K. Barona) ielā 20/22. Spiestuve piedzīvoja uzplaukumu 1920. gados, iespiežot valdības izdevumus – Satversmes sapulces stenogrammas, statistiskos pārskatus u. c. Uzņēmums bankrotējis ekonomiskās krīzes laikā 1929. gadā.
1919 pēc A. Gulbja pasūtījuma iespiedis Raiņa poēmu „ Daugava” 4000 eksemplāru metienā, ko izdalījis kaujiniekiem cīņā pret Bermonta karaspēku. Grāmata radījusi lielu sajūsmu karavīros. Pirmā metiena eksemplāru nav pieticis, tāpēc iespiests papildmetiens, arī 4000 eksemplāru metienā.
Lit. : Kalnačs B. Jūlijs Pētersons – vērotājs laikmetu maiņās. R., 1996. Karulis K. Grāmatniecība neatkarīgās Latvijas sākumgados. Grāmata, nr. 2, 1991, 86.–89. lpp. Pētersons J. Autobiogrāfija. No: Varavīksne 1980. Rīga, 1980,164. –170. lpp.
L. Limane
