Rudzītis Helmārs (1903 20. jūn. Rīgā – 2001 12. jūl. Rosvelā (Atlanta, ASV) –grāmatu izdevējs.
Dzimis pavāra ģimenē. Mācījies Zaubes privātskolā un Pētera reālskolā Rīgā, studējis tautsaimniecību un tieslietas Latvijas Universitātē (beidzis 1939 ). 1915–1919 bēgļu gaitās Krievijā, galvenokārt Sanktpēterburgā, kur bijis statists Marijas teātrī. 1920–1924 statists Latvijas Nacionālajā operā un informācijas vācējs laikraksta „Jaunatnes Dzīve” sludinājumu daļā.
Izdevējdarbību uzsācis 1923. gada 16. jūnijā, atverot apgādu „Saturns” Lielajā Ķēniņu ielā 8 Rīgā, no 1924. gada 5. septembra apgāds atradies Kr. Barona ielā 14a. 1926 26. febr. par „Saturna” īpašnieci reģistrēta Helmāra Rudzīša māte Anna Rudzīte. Izdevniecība likvidēta 1928. gadā.
„Saturns” apgādāja kalendāru „Jaunsaimnieku gada grāmata 1924. gadam” un „Rīgas adrešu grāmatu” (1925). 1924–1925 apgāds izdeva pirmo latviešu erotisko nedēļas žurnālu „Sensācija” (atļauja uz Nikolaja Džonsona vārda), 1925 žurnāla izdošanas atļauja tika atņemta par vaļīgu anekdošu publikāciju. 1926 iegādājoties neizmantoto Marselas Tupiņas koncesiju, izdevums pāris mēnešus turpināja iznākt ar nosaukumu „Elegance” un beidzis pastāvēt, jo nebija materiāli ienesīgs un nav sniedzis izdevējam morālu gandarījumu. 1934 R. atvēris skaņuplašu fabriku „Bellacord Electro”. Uzrakstījis atmiņu grāmatu „Manas dzīves dēkas” (1984)
R. mūža darbs saistāms ar 1926 nodibināto uzņēmumu „Grāmatu Draugs”, kas darbojās līdz 1944 Rīgā, no 1944 Vācijā, no 1951 ASV.
Apgāds „Grāmatu Draugs” reģistrēts 1926 23. septembrī Pēterbaznīcas laukumā 37 uz Annas Rudzītes vārda, jo pats R. vēl nebija sasniedzis reģistrācijai nepieciešamo 25 gadu vecumu. Turpmākajos gados apgāds paplašināts ar telpām Grēcinieku ielā 25, kur iekārtots arī veikals (no 1931. gada 5.oktobra šī ir „Grāmatu Draugs” uzņēmuma atrašanās vieta). 1928 uzņēmums iegādājas tipogrāfiju.
1936. gada 16. janvārī R. reģistrēts par „Grāmatu Drauga” atbildīgo vadītāju
R. mērķis bija izdot labas un lētas grāmatas lielos metienos, kas būtu pieejamas lielam lasītāju skaitam. Sākumā plānoja izdot 24 grāmatas gadā un realizēt tās par 1 latu katru izdevumu, pielietojot jaunu izplatīšanas sistēmu: grāmatas netika pārdotas veikalos, bet tieši bez starpniekiem piegādātas pasūtītājiem. Pasūtīšanai tika izmantoti izgriežami kuponi. 1926. gada 20. septembrī laikrakstā „Jaunākās Ziņas” tika ievietots sludinājums „Grāmatas par velti”, kurā tika reklamēta jaunizdodamo grāmatu sērija „Vērtīgu grāmatu virkne”, piebilstot, ka 1 ls jāmaksā par grāmatu iesaiņošanu un piegādi. Rīgas un Liepājas iedzīvotājiem pasūtinājumus piegādāja apgāda iznēsātāji, samaksa tika iekasēta grāmatu izsniedzot. Pārējiem iedzīvotājiem samaksa bija jāveic iepriekš, jo grāmatas tika piesūtītas pa pastu.
Sludinājuma parādīšanās laikā pirmā lata grāmata – Bernharda Kellermaņa romāns „Idiots”– jau bijusi iespiesta. Grāmatai bija atturīgs un gaumīgas ārējais ietērps, priekšlapā atradās Sigismunda Vidberga zīmēta apgāda firmas zīme „GD”, kas saglabājās uz visām turpmākajām apgāda grāmatām. Grāmatu piegādes veids ieguva milzīgu popularitāti, nācies iespiest divus papildmetienus, kopējai tirāžai sasniedzot 18 000 eksemplāru. Tā lata grāmatas pavēra ceļu pie grāmatām plašam lasītāju lokam. R. sākotnējais nodoms bija iepazīstināt latviešu lasītājus ar pasaules literatūru, piedāvājot gan klasiķus, gan izcilus cittautu autorus (F. Dostojevskis, R. Rolāns, V. Igo, K. Farērs, K. Hamsuns, A. Dimā, G. Mopasāns, M. Dekobrā u. c. ). Sekojot līdzi novitātēm Rietumeiropas grāmatniecībā, apgāds atklāja latviešu lasītājam jaunus ārvalstīs populārus autorus (E. M. Remarks, L. Renns, T. Manns, H. Fallada). Par vienu no populārākajām „Grāmatu Drauga” grāmatām kļuva M. Mičelas romāns„Vējiem līdzi”. R. nevairījās arī no bērnu literatūras un vieglākas ievirzes lasāmvielas, piemēram, kriminālliteratūras. Tulkošanai tika piesaistīti kvalificēti literāti (V. Kārkliņš, E. Virza, R. Kroders, E. Kliene u. c. ). Drīz R. pievērsās arī oriģinālliteratūrai,kā trešais izdevums vērtīgu grāmatu virknē bija iekļauts P. Rozīša jaunais romāns „Divas sejas”, kam vēlāk sekoja K. Jēkabsona „Sievietes”, A. Niedras „Sarkanā vāze” u. c. 1930. gados R. pavēra ceļu uz publicēšanos daudziem jaunajiem autoriem (J. Sārts, P. Klāns, A. Sausne u. c.). Izdodamo grāmatu izvēle bija pārdomāta. Neaprobežojoties ar daiļliteratūru, R, jau darbības sākumā paplašināja izdevumu saturisko spektru. Ar A. Brēma „Dzīvnieku valsts” izdevumu 32 brošētās grāmatās R. pievērsās dažādu nozaru kapitāldarbu izdošanai. Tam sekoja A. Grīna „Pasaules vēsture”, „Zemes un tautas”, „Veselības leksikons”, „Kultūras un tikumu vēsture”, „Mākslas vēsture” (V. Purvīša red.), „Mūzikas vēsture” (J. Vītola red. ). 1930. gados sagatavoti un izdoti virkne kopotu rakstu ziemeļvalstu autoriem (K. Hamsuns, Z. Lāgerlēva, S. Unsete), krievu (F. Dostojevskis) un latviešu rakstniekiem (P. Rozītis, E. Vulfs, V. Plūdonis, J. Janševskis). 1933 apgāds aizsāka sēriju „Ievērojamu personu dzīves romāni”. Izdeva arī ceļojumu literatūru, enciklopēdiska un praktiska satura grāmatas. Darbības vēriens tika paplašināts ar iespiedprodukciju krievu, igauņu valodā, mēģinājumiem iekarot Polijas grāmatu tirgu.
Pirmajos darbības gados R. grāmatu iespiešanu pasūtināja galvenokārt J. Pētersona spiestuvei, no 1928 izmantoja savu tipogrāfiju, kas atradās Pēterbaznīcas laukumā īrētā S. Kuzņecovam piederošā namā. Spiestuves vadītājs bija Nikolajs Džonsons. Jauno poligrāfijas iekārtu, t. sk. Latvijā pirmo automātisko papīra lokāmo mašīnu, sagādāja firma „Gutenberg”. R. apgāda iespieddarbu poligrāfiskais izpildījums bija korekts, papīrs labas kvalitātes, iesējumam bieži izmantots kalikons vai plāns papīrs. Atsevišķi izdevumi tika laisti klajā greznā, lepnā ietērpā, bagātīgi rotāti krāsainām ilustrācijām, piemēram, H. Ibsena „Pērs Gints”, „Tūkstots un viena nakts”, J. Akuratera noveles, . E. Brastiņa „Latvija, viņas dzīve un kultūra”.
Padomju okupācijas laikā 1940 uzņēmums tika nacionalizēts, karam sākoties, 1941 atjaunoja darbību.
1926–1944 Latvijā apgāds „Grāmatu Draugs” laida klajā ap 1500 grāmatu. Galvenos izdevējdarbības principus, kas balstījās pārdomātā grāmatu izvēlē, zemās cenās, lielās tirāžās, daudzveidīgās izdevumu iegādes iespējās, R. saglabāja visas darbības laikā.
Pēc dibinātaja emigrācijas 1944 vasarā GD darbība tika turpināta latviešu bēgļu nometnē Eslingenā (Vācijā). Kā pirmo izdeva mēnešrakstu „Laiks” (1946–1949, sākumā Eslingenā, pēc tam Štutgartē). Žurnāls pulcēja lielāko daļu izceļojušo latviešu literātu, iesākās R. sadarbība ar Anšlavu Eglīti, kas turpinājās ilgus gadus. Līdz izceļošanai uz ASV iznāca 34 „Laika” numuri. Nometņu periodā R. izdeva arī ap 70 grāmatu, lielākoties latviešu autoru sacerējumus un skolas grāmatas.
„Grāmatu Drauga” darbības jauns posms sākās 1950 pēc R. izceļošanas uz Bruklinu (Ņujorkā, ASV). Bruklinā turpināja iznākt laikraksts « Laiks », tas apvienoja visus trimdas latviešus, atspoguļoja viņu dzīves un darbības norises, risināja sabiedriskas un politiskas problēmas un ieguva izplatību visos kontinentos. „Laika” vajadzībām bija iegādātas saliekamās mašīnas, bet drukāšanai izmantoja kāda soma spiestuves pakalpojumus.
Pirmā ASV izdotā grāmata bija A. Kivi „Septiņi brāļi” (1950). 1951. gadā grāmatu izdošana ritēja pilnā sparā. Apgāds pulcēja ap sevi visus ievērojamākos latviešu rakstniekus, bet visciešākā sadarbība izveidojās ar A. Eglīti, V. Kārkliņu, G. Janovski, I. Grebzdi, A. Niedru, A. Dziļumu, Z. Mauriņu, J. Klīdzēju, kā arī jaunākās paaudzes autoriem (I. Šķipsna, A. Ruņģis, V. Janelsiņa, L. Kalniņa u. c.) Grāmatu tapšanā daudz palīdzēja Jēkabs Rasmanis (apdare, lietišķie kontakti spiestuvē u. c.), bet vēlāk apgāda darbā iesaistījās R. dēls Lotārs. Pavisam ASV laists klajā ap 750 grāmatu. Apgāda darbība apsīka 20. gs. 80. gadu beigās, pēdējais izdevums datēts ar 1992. gadu.
Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda doktors (1993), Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
Lit. : Rudzītis H. Manas dzīves dēkas. R. ,1997. Šmite A. Leģenda turpinās. Karogs, nr. 8, 2001, 233. –239. lpp. Zālītis J. Pasaule uz spārna jeb Grāmatu draugs Helmars Rudzītis. Laiks, nr. 37 (18/24. sept. 2004) – 33 (20/26. aug. 2005).
L. L.
