Grotuss (arī Grothuss, Grothus), Arturs  (1861 – pirms 1930 Berlīnē) – spiestuves  īpašnieks.

Dzimis dižciltīgā baltvācu ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas strādājis kādā valsts iestādē. 1887 atvēris spiestuvi Rīgā, Basteja bulv. 8 īrētā (Morberga) namā. Sākumā iespiedis sludinājumus uz atsevišķām lapām, vēlāk radies vairāk pasūtinājumu, tomēr spiestuve cīnījusies ar finansiālām grūtībām. 

1897 iegādājies māju L. Kalēju ielā 43 (vai Vecpilsētā 8), kur iekārtojis spiestuvi, saliktuvi un kantori.  1901 iegādājies “Typographa” tipa burtu salikuma mašīnu, ar kuru strādājis pirmais Rīgas mašīnburtlicis A. Jenigs. 1905–1910 spiestuvē bijušas 4 ātrspiedes (1 liela, 2 vidējas un 1 maza), tīģelis un Bostonas prese, tajā strādājuši 10 burtliči. 1907 spiestuve tika pārvietota uz L. Pils ielu 25, iegādājies rotācijas mašīnu.

Nepilnos 30 darbības gados spiestuvē nomainījās 5 vadītāji: kāds ārzemnieks Kīleins, Gustavs Kalniņš^ (vēlāk kopā ar I. Deičmani^ nodibinājis pats savu firmu), Martens, E. Bēnke (Bohnke), Bošs, kuru kā Vācijas pavalstnieku 1914 no Rīgas izsūtīja.

G.  izpildījis reklāmas materiālu pasūtinājumus firmām,iespiedis A. Rihtera izdotās adrešu grāmatas.   No 1907 iespiedis laikrakstu “Düna–Zeitung”; taču drīz redakcija lauzusi līgumu, samaksājot atlīdzību 33.000 rbļ. Pirmā pasaules kara laikā namu līdz ar spiestuvi  pārņēmis Bekers (“grāmatrūpnieku drēbnieks” Estersons). G., saņēmis nelielas likvidācijas summas, pārcēlies uz dzīvi Berlīnē. 1923. G. spiestuves atliekas ieguva  a/s “Salamandra” (vad. N. Belocvetovs).

Latviešu valodā Grotusa iespiedumā nākušas klajā vairāk nekā 200 grāmatas. Vairāk   kā puse no tām (117)  ir J. A. Freija^ brošūras. G. izpildījis Ģ. Eilenberga^  (20 grām.), Rīgas Latviešu biedrības (29 grām.)  K. J. Zihmaņa^ (8 grām.), S. Rūjes^ (8 grām.) un citu apgādu pasūtinājumus.

 Lit.: Peņģerots, V. Bar. A. Grotusa, vēlāk A/S “Salamandra” spiestuve. Latvijas Grāmatrūpniecības Apskats. Nr. 16, 1929, 1.–2. lpp.

L.Limane