Fišers (Fischer) Johans (1636 Lībekā – 1705 17. maijā (j. st.) Magdeburgā) – vācu tautības teologs, literāts, tipogrāfijas īpašnieks.

1648–1655 studējis Rostokas un 1657 Altdorfas universitātē. Kopš 1666 luteriskās baznīcas amatos Zulcbahā.  1674–1678 Vidzemes superintendents, l678–1699 ģenerālsuperintendents. 1693 Upsalas universitātes doktors. 1699 devies uz Lībeku, vēlāk strādājis Hallē, no 1701 Magdeburgas hercogistes ģenerālsuperintendents. Kopš 1660. gadiem sarakstījis un tulkojis teoloģiskus sacerējumus piētisma garā. Latviešu grāmatniecībai nozīmīgs kopā ar J. Helvigu sarakstītais darbs “Schrifftmässige Erklärung des kleinen Katechismi D. Mart. Lutheri..” (pirmizdevums 1680), pēc kura E. Gliks sagatavojis daudzreiz iespiesto “Svētu bērnu mācību tā Dieva kalpa Luterus..” (pirmizdevums 1682 ?).

1675 Zviedrijas karaļa  privilēģija  atvērt Rīgā tipogrāfiju ar burtu lietuvi un grāmatu iesiešanu. Spiestuvei bija jāsaucas par “Karalisko” un jādarbojas  “Vidzemes kristīgās audzināšanas labā”. Sākumā tipogrāfija namu īrēja, vēlāk spiestuve tika pārcelta uz F. namīpašumu Monētu ielā. Tipogrāfijas vadītājs bija J. G. Vilkens^. Pirmie izdevumi 1676, grāmatu tirgošanas tiesības1682. Spiestuve darbojās arī pēc J. aizceļošanas, taču iespiedumu skaits saruka gan vadītāja nāves, gan Ziemeļu kara dēļ. Kā pēdējais pastāvēšanas gads literatūrā minēts 1713. F. noteica spiestuves darba virzienu, autoru loku (E. Gliks, G. Dresels), izdevumu finansēšanu gan par saviem, gan karaļa piešķirtajiem līdzekļiem. Nozīmīgākais F. veikums bija Bībeles pirmizdevuma “Tā svēta grāmata..” (1689, faktiski 1694) – tulkošanas un iespiešanas organizēšana. F. latviešu izdevums konkurēja ar Rīgas pilsētas tipogrāfijas grāmatām.  F. izdoto katehismu  pēc 1682 Rīgas konsistorija aizliedza lietot Rīgas latviešu skolās. F. pieprasīja visos latviešu izdevumos Bībeles tekstus publicēt Glika tulkojumā, kas 1696 un vēlāk traucēja un aizkavēja dažus Rīgas pilsētas tipogrāfa G. M. Nellera^ iesāktos darbus. F. organizējis vecākās līdz mūsdienām saglabājušās latviešu ābeces iespiešanu (starp 1680–1690). Vairāki F. organizēti izdevumi – ābeces, katehismi, dziesmugrāmatas – Vidzemes lauku skolām izdalīti arī bez maksas.

Lit. : Dunsdorfs E. Pirmās latviešu Bībeles vēsture.  Minneapolis, l979.

S. Šiško